+371 67114284

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē
Kopš 2009.gada Latvijā renovētas gandrīz 1400 ēkas, norāda Ekonomikas ministrijā (EM). Interese par ēku energoefektivitāti sevišķi pieauga 2022.gadā, kad strauji kāpa energoresursu cenas, tomēr tikpat strauji augošā inflācija un būvniecības izmaksas praktisku darbību neveicina. Arī valsts atbalsts tiek kritizēts - finansējuma apjoms nav pietiekams, bet dokumentācija - sarežģīta.
Pēc EM aplēsēm šobrīd renovācija būtu nepieciešama apmēram 75% Latvijas dzīvojamā fonda, un, lai gan līdz šim daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps ir bijis salīdzinoši lēns, dinamika ir strauji augoša. Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtā informācija liecina, ka ik gadu ar viņu atbalstu vidēji tiek renovētas 100 līdz 120 daudzdzīvokļu mājas, taču šis gads varētu būt izņēmums - pašlaik plānots, ka renovēto namu skaits 2023. gadā varētu pārsniegt divus simtus.
Atbalsts nepietiekams
Rīgā pēdējo desmit gadu laikā pilnībā atjaunoti 74 nami, taču Rīgas domes (RD) sniegtā informācija liecina, ka līdz šī gada beigām šis skaitlis palielināsies, jo ekspluatācijā paredzēts nodot vēl 68 ēkas. 2021. gadā Rīgas pilsētā kopumā bija aptuveni 11,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas ir 29,7% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā, stāsta Solvita Brence-Kauste, RD Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore. “Šobrīd Rīgā būtu jāatjauno vismaz 6000 ēkas, un Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA) aktīvi strādā, lai izglītotu un informētu cilvēkus par māju atjaunošanas nepieciešamību un iespējām. Jāsaka, ka kopumā pastāv vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāji izvēlas namus tomēr nerenovēt. Viens no tiem ir nepabeigts privatizācijas process, kas nozīmē, ka ēkas apsaimnieko pašvaldības un iedzīvotāji var neuzņemties atbildību par savu īpašumu un līdz ar to neiesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tāpat nereti novērojam, ka iedzīvotāji baidās uzņemties kredītsaistības, kā arī viņiem trūkst zināšanu, lai dibinātu biedrību vai pieņemtu kopības lēmumu. Vēl būtiski aspekti ir arī iedzīvotāju maksātspēja, kā arī projekta īstenošanas izmaksas un laiks,” skaidro Solvita Brence-Kauste.
Arī valsts atbalsts nav pietiekams, uzskata Jānis Ikaunieks, REA direktors. “Ar pašlaik pieejamo finansējumu līdz 2027. gadam visā Latvijā iespējams atjaunot aptuveni 400 līdz 500 ēkas, kas nav pietiekami,” spriež J.Ikaunieks, kurš kritiski vērtē arī jauno Atveseļošanās un noturības mehānisma programmu. “Nosacījumi šajā programmā atšķiras no vēl īstenošanā esošās ERAF programmas. Tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu mājām, kas bija jau visus dokumentus izstrādājušas, lai pieteiktos iepriekšējā programmā, šobrīd, lai pieteiktos jaunajā, jāizstrādā papildu dokumentācija vai tā jāpielāgo,” secina aģentūras direktors.
Raksta pilno versiju var aaplūkot: https://www.db.lv/zinas/dargie-energoresursi-vairo-interesi-par-eku-atjaunosanu-bet-inflacija-to-bremze-512395
Search