Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī
Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.
Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.
Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Renārs Putniņš uzskata, ka no visām iespējamām novietnes alternatīvām, ko autori, ziedotāji un pilsētas pārstāvji ir izskatījuši, novietne ir atrasta ļoti piemērota. Tā atrodas uz Rīgas mugurkaula – Daugavas, dambja tās kreisajā krastā. Tā ir lieliski pārskatāma un pamanāma kā no Daugavas labā (Vecrīgas) krasta, tā no kreisā, tajā skaitā Ķīpsalas un Daugavas tiltiem – vietām, kur ir vislielākā cilvēku, kā vietējo, tā tūristu, plūsma. Novietne simboliski sasaucas gan ar LNB ēku un tās simbolismu, gan ar 11. novembra krastmalu, kur tiek svinēti valsts svētki. Šī novietne skatītājam ļauj karogu uztvert harmoniski un dabiski, speciāli neceļot skatienu uz augšu vai kā citādi sasprindzinoties. «Pietuvinājumā AB dambim tomēr trūkst labiekārtojuma artikulācijas, tas ir vairāk formāls, ko var arī saprast, jo karogs ir paredzēts cita attāluma uztverei,» piebilst R.Putniņš.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis, biedrības Annas koku skola pārstāvis Edgara Neilanda ieskatā karogs atstāj iespaidu – rosina nacionālā pašlepnuma un svētku sajūtu un ir labs atskaites punkts Latvijas simtgadē. «Ja pieaudzis koks sasniedz 30 metru augstumu, tad 60 metri karoga mastam man kā latvietim šķiet pietiekami vērienīgi. Jāatzīst, ka projekta komanda strādājusi profesionāli. Šis ir labs piemērs tam, kā privāta iniciatīva ar ambicioziem mērķiem var sasniegt augstvērtīgu un kvalitatīvu rezultātu. AB dambja karogs pamudināja arī mani pie Annas koku skolas uzstādīt 12 m augstu karoga mastu,» atklāj E.Neilands.
Objekta projektētājs ir SIA Projektēšanas birojs ARHIS, pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments, biedrība Latvijas karogs, būvētājs SIA Fabrum, SIA ARS Būve, SIA Reck un SIA Monolīts SAG. Autors - arhitekts Andris Kronbergs.
Jau vēstīts, ka izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus. Nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.
Tradicionāli Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek pasniegta oktobra pirmajā pirmdienā - Pasaules Arhitektūras dienā, kas šogad tiks atzīmēta 1.oktobrī. Plānots, ka tradicionāli balva tiks pasniegta iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē - Pullman Riga Old Town viesnīcā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/foto-gada-balvai-rigas-arhitektura-izvirzitie-objekti-tuvplana-latvijas-karoga-masts-ab-dambi-479338
