Jaunajos līgumos VNĪ paredz būvniecības summu indeksāciju
Pagājušajā gadā pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt būvniecības līgumu summas, līdz ar to jaunajos VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumos šāda iespēja ir paredzēta, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jautāts, vai VNĪ nesaskata problēmas arī savā kā pasūtītāja pusē, neņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un problēmas ar piegādēm, Griškevičs atzina, ka iespējas uzlabojumiem ir bijušas un arī ir.
Griškevičs skaidroja, ka VNĪ kā publiskais pasūtītājs aktīvi strādā ar iesaistītajām pusēm, ar atbildīgajām ministrijām, Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kā procesu varam mainīt un uzlabot nākotnē, lai izvairītos un iespējami minimizētu situācijas, ka kāds objekts tiek apstādināts un netiek nodrošināta darbu nepārtrauktība.
"Mēs strādājam ar budžeta un nodokļu maksātāju naudu, tādēļ jebkuram risinājumam ir jābūt likumiskam un pamatotam - jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam. Ja objektīvi tas nav pierādāms, tad mums elastības šajā ziņā nav. Būvnieki to ļoti labi zina, un, ja kaut kas tiek prasīts pārmērīgi, to nevar pierādīt ar neatkarīgu ekspertīzi, kas sadārdzinājumam saka vienu summu, bet būvnieks citu. Pārmērīgas prasības nav," teica Griškevičs.
Viņš uzsvēra, ka pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt līgumsummas, līdz ar to jaunajos VNĪ līgumos tā ir paredzēta. Indeksācijai ir izstrādāta metodoloģija pēc Ekonomikas ministrijas vadlīnijām, kas ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus.
"Ja cenas iet uz augšu vai leju, tad tās tiek koriģētas līguma izpildes laikā. Jāsaka, ka mums kā publiskajam pasūtītājam iepriekš šāda instrumenta nebija. Ja ir fiksēts līgums, tad mēs savā ziņā esam strupceļā, jo elastība līgumā nav paredzēta," skaidroja Griškevičs.
VNĪ piedāvājuši virkni dažādu priekšlikumu IUB, piemēram, par būvnieku profesionālo kvalifikāciju, lai no iepirkumiem izslēgtu negodprātīgus uzņēmumus.
Tāpat ir virkne citu priekšlikumu, kā uzlabot būvniecības procesa nepārtrauktību, sacīja Griškevičs. Piemēram, ja publiskais pasūtītājs ir lauzis līgumu ar būvnieku, kas nav pildījis saistības, tad tas var tikt vērtēts kā izslēgšanas kritērijs turpmākajos iepirkumos. Ir arī priekšlikums novērst situāciju, kad pēc līguma laušanas ar būvnieku viņam ir iespēja nobloķēt pasūtītājam pieeju būvlaukumam vai liegt tiesības pārreģistrēt būvatļauju uz jauno būvnieku.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/jaunajos-ligumos-vni-paredz-buvniecibas-summu-indeksaciju-511066
