Kamēr Latvijas iedzīvotāji var gatavoties augstam NĪN lēcienam, Igaunija turpina to samazināt0
Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.
Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā, norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.
Kaimiņvalstīs kopumā ir sociāli taisnīgāka nekustamo īpašumu politika mājsaimniecībām. Igaunijā nekustamo īpašumu nodokli piemēro tikai zemei, un tas netiek piemērots ēkām. Savukārt Lietuvā nepiemēro nekustamo īpašumu nodokli mājoklim ar vērtību līdz 150 tūkstošiem eiro. Daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti šis slieksnis ir pat 200 tūkstoši eiro. Dārgākiem īpašumiem likme ir robežās no 0,5 – 2% no pārsniegtās summas. Lietuvā nodoklis zemei ir robežās no 0,01% - 4%.
Jau šobrīd var iepazīties ar jaunajām īpašumu kadastra vērtībām, un atsevišķos gadījumos pieaugums ir būtisks, kas nozīmē, ka, nemainot šobrīd pašvaldībās noteiktās nekustamo īpašumu nodokļu likmes, būtisks, pat vairākkārtīgs pieaugums sagaidāms nekustamo īpašumu nodoklim. Vēl būtiski ņemt vērā, ka kadastra vērtību aprēķināšanā var rasties sistēmiska kļūda, tāpēc būtu jābūt kādai iespējai to paātrinātā ceļā īpašniekam apstrīdēt. Lietuvā šādas iespējas īpašniekiem paredz normatīvie akti – ja vidējā tirgus vērtība no faktiskās atšķiras par vairāk nekā 20%, persona var vērsties atbilstīgajā institūcijā, kas to operatīvi pārskata. Tas būtu būtiski arī Latvijas gadījumā, jo jau šobrīd ir izgaismojušās jauno kadastra vērtību nepilnības ar gadījumiem, kad kadastra vērtības ir būtiski augstākas par tirgus darījumiem.
Nekustamo īpašumu kadastra vērtību reforma tiek atlikta jau vairākkārtīgi. Vēl vairāk atlikt bāzes vērtību stāšanos spēkā nebūtu tālredzīgi. Tā vietā steidzami būtu jāķeras klāt nekustamo īpašumu nodokļa politikas sakārtošanai – atstāt esošajā redakcijā nozīmētu pakļaut daļu mājsaimniecību maksātspējas riskiem, savukārt alternatīvu pagaidām nav.
Grant Thornton Baltic Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA Grant Thornton Baltic un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē Grant Thornton ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/kadastralo-vertibu-aktualizesanas-rezultata-nin-apmers-necelsies-513762
