Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis
Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.
Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.
«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.
Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime, būvniecības procesus nosaka Nīcas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Nīcas novadā tāpat kā visā Latvijas valsts teritorijā piekrastes zonā būvniecību ierobežo Aizsargjoslu likums, bet būvniecības procesu - projektu saskaņošanu, būvatļauju izsniegšanu - nosaka Būvniecības likums un vispārējie būvnoteikumi.
Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste norāda, ka aktīva būvniecība notiek visu laiku, jo Nīcas novads atrodas dzīvošanai ģeogrāfiski piemērotā vietā – pie jūras, tuvu Liepājai, to šķērso Liepājas-Klaipēdas šoseja. Savukārt, ar būvniecības pārkāpumiem piekrastes zonā pašvaldība saskaras reti un pēdējo piecu gadu laikā tādi nav bijuši.
«Reģiona atšķirība ir piejūras zemes tirgus, kurā pirms dažiem gadiem ļoti aktīvi bija pircēji no Lietuvas. Lai arī šo zemju cenas turas stabilas, pircēju loks no Lietuvas ir samazinājies – par to liecina šā gada darījumu statistika. Šobrīd piejūras zemju pircēji meklē īpašus zemesgabalus, īpašās vietās ar savu «odziņu», svarīga ir arī infrastruktūra: lai būtu komunikācijas, piebraucamie ceļi,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» korporatīvās komunikācijas vadītājs Uldis Galdiņš.
Pēc «Latio» sniegtās informācijas, darījumi ar zemes īpašumiem, kas atrodas līdz 500 metriem no jūras un ir ar platību no 0,5 līdz 3 hektāriem, tiek veikti par summu no 30 līdz 100 tūkstošiem eiro jeb 2-5 eiro kvadrātmetrā. Savukārt, otrajā līnijā, kas ir 500 līdz 1500 metri no jūras krasta, šādu darījumu summa ir caurmērā no 10 līdz 50 tūkstošiem eiro jeb 0,5 – 1,5 eiro kvadrātmetrā. Savukārt, ar ekskluzīviem īpašumiem tiešā jūras tuvumā ar apbūves tiesībām, kuru skaits ir ļoti ierobežots, ir notikuši daži darījumi līdz 15 eiro kvadrātmetrā, taču šādi darījumi notiek reti.
Tāpat posmā no Liepājas līdz Nīcai pieprasītas ir arī dažādas kvalitātes dzīvojamās mājas, bet darījumi šajā segmentā notiek par summu līdz 100 tūkstošiem eiro.
U.Galdiņš norāda, ka galvenā minēto īpašumu auditorija ir Latvijas rezidenti, bet nelielu skaitu veido arī ārvalstnieki, kurus interesē zeme un īpašumi pie jūras vasaras atpūtai. Vietējos pircējus interesē īpašumi pastāvīgai dzīvošanai vai naudas ieguldīšanai.
Pēc viņa novērojumiem, lietuvieši vairāk īpašumus iegādājas Rucavas novadā un Papes ciemā. Nīcas novada piekrastes zonā īpašumus vairāk iegādājas latvieši.
Rucavas novada būvinspektors Uģis Cepurītis pastāsta, ka būvniecības pārkāpumi piekrastes zonā ir salīdzinoši bieži, bet ļoti reti gadās pārkāpumi, kur nepieciešams atjaunot sākotnējo stāvokli. Pārsvarā šajos objektos nepieciešams tikai sakārtot dokumentāciju. «Ja skatītos burtiski, pēc visiem būvniecības likumiem, pārkāpumi ir atrodami praktiski katrā īpašumā, kas tiek apsekots, bet šie pārkāpumi ir nenozīmīgi,» stāsta būvinspektors.
U.Cepurītis norāda, ka būvniecības aktivitāte tomēr ir vērtējama neviennozīmīgi, jo saskaņotie projekti un izdotās būvatļaujas šajā teritorijā ir daudz, bet nereti būvatļaujas kalpo tikai kā zemes gabala cenas paaugstināšanas iemesls. «Gadījumos, kad cilvēki ir izdomājuši investēt jaunas ēkas būvniecībā, izņēmuši būvatļauju un veic būvdarbus, ēkas tiek uzbūvētas salīdzinoši raiti un pēc iespējas ātrāk tiek nodotas ekspluatācijā, lai tajās varētu ievākties vai veikt saimniecisko darbību,» komentē būvinspektors.
U.Cepurītis novērojis, ka informācija par pieejamiem īpašumiem atrodama ārzemju sludinājumu portālos, bet vietējos sludinājumu portālos šāda informācija nemaz nav pieejama. Tāpat viņš novērojis, ka īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā visbiežāk iegādājas Lietuvas pilsoņi, bet ir tendence, ka īpašumus pērk arī citu valstu pilsoņi, piemēram, vācieši.
U.Cepurītis norāda, ka, ņemot vērā salīdzinoši lielos zemes gabalus un to, ka tos nav iespējams sadalīt mazākos zemes gabalos, neapbūvētu zemes gabalu tuvu jūrai kļūst arvien mazāk un cenas aug.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/uzsakta-daugavas-stadiona-projekta-otras-kartas-istenosana-479945
