Likumdevēja brāķis atkal Satversmes tiesas rokās
Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija?
Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.
Jāatgādina, ka parlaments pērn visai pompozi pieņēma normatīvu, kurš paredz līdzšinējo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, vienlaikus nosakot, ka atlīdzība par zemes lietošanu ir 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Nezinu, ko un kā politiķi lasīja, kas viņus konsultēja un kuros padomdevējos viņi ieklausījās, bet Latvijas likumi un Civillikums faktiski neparedz lietošanas tiesības, līdz ar to visai neskaidrs ir šo jauno tiesību apjoms. Tiesības lietot svešu mantu jeb lietošanas tiesība ir nevis patstāvīga tiesība, bet gan citas tiesības un citu tiesisko attiecību sekas, piemēram, nomas tiesību, patapinājuma vai arī sevišķo vai parasto lietojuma tiesību saturs. Turklāt jānošķir ekskluzīvas lietošanas tiesības, piemēram, dzīvokļa tiesība, kas ir personālservitūts, no tiesības lietu vai mantu lietot kopā ar citiem, tostarp tās īpašnieku.
Lai pateiktu, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga, vispirms ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, vai tā ir zemes īpašnieka ieņēmums vai ienākums jeb peļņa un pirms vai pēc nodokļiem, proti, vai šāda ieņēmuma ienākums apliekams ar kādu nodokli un vai zemes īpašnieks zaudē tiesību pats lietot savu īpašumu, būves īpašniekam iegūstot ekskluzīvas lietošanas tiesības, kā arī tiesības uz visiem augļiem no zemes – gan civilajiem augļiem, gan arī dabiskajiem augļiem.
Vai atlīdzība 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības ir pārāk maza?
Tā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai. Turklāt apgalvojums, ka zemes īpašnieks, gadā iegūstot ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, kļūst stāvus bagāts, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no zemes kadastra vērtības veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par mājai piesaistīto un arī nepiesaistīto zemi.
Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pašvaldībai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto. Zemes īpašniekam ir izdevumi arī par grāmatvedības pakalpojumiem, visādi administratīvie izdevumi, galu galā jāsamaksā arī vēl ienākuma nodoklis u.tml. Ir vēl kāda nianse, proti, arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti vai valsts, tostarp pašvaldību, objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams pat teorētiski runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu uzņēmēju tiesību līdzsvarojumu.
Faktiski neatkarīgi no tā, kas ir ēku vai dzīvokļa īpašnieks — komercsabiedrība, piemēram, degvielas uzpildes stacija, maza frizētava vai privātpersona -, viņiem visiem zemes īpašniekam ir jāmaksā konkrēta fiksēta summa 4% no zemes kadastrālās vērtības, neskatoties uz to, cik viņi paši iegūst jeb nopelna no šīs zemes lietošanas, - daļai jau no 2022. gada 1. janvāra, citiem no 2023. gada, bet pārējiem no 2024. gada 1. janvāra. Pašiem ēku īpašniekiem ir jāsameklē zemes īpašnieks, pašiem jāaprēķina un pašiem arī jāsamaksā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/likumdeveja-brakis-atkal-satversmes-tiesas-rokas-509259
