Neizmantoti ir 4% no kopējās VNĪ ēku iznomājamās platības
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.
Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.
Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.
Tāpat šajā portfelī ir iekļauti vērtīgi vai rentabli īpašumi, un nākotnē, tos pārdodot, bet īstermiņā iznomājot, var iegūt papildu līdzekļus investīcijām pamata portfeļa īpašumos. 161 600 kvadrātmetru lielajā aktīvu portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars ir 15%.
Šobrīd iznomājamo, bet neizmantoto telpu apjoms abos portfeļos kopā ir tikai 4% no kopējās ēku iznomājamās platības.
"Faktiski visām neaizņemtajām telpām ir zināma nākotnes perspektīva - ir vai nu apstiprināts attīstības projekts, vai tā iecere, kurai tiek gatavota dokumentācija, vai arī tās tiek piemērotas jaunu nomnieku vajadzībām. Tikai par atsevišķām tukšām ēkām lēmumi vēl nav pieņemti," sacīja Griškevičs.
Viņš atgādināja, ka pēdējo gadu laikā ir vērojamas būtiskas pārmaiņas darba vidē. Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, kas radīja vajadzību pārorientēties uz attālināto darbu, pierādīja cilvēku gatavību strādāt attālināti vai hibrīddarba režīmā no jebkuras vietas Latvijā. Arī modernā personālvadība paredz piedāvāt elastīgu darbalaiku strādājošajiem, kuru veicamie pienākumi to atļauj.
Tādējādi par dominējošo sāk kļūt hibrīddarbs, un tas nozīmē principiālas izmaiņas publiskajam sektoram nepieciešamo telpu lielumā, plānojumā un pieejamībā, skaidroja Griškevičs. Proti, vairs nav vajadzības uzturēt tik plašus birojus, jo uz vietas neatrodas 100% visi darbinieki.
VNĪ ir apzinājusi publiskā sektora vajadzību pēc modernām telpām Rīgā un reģionos un kopā ar Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju strādā pie jauniem darba organizācijas risinājumiem publiskajā pārvaldē. Vienlaikus izmantoto platību optimizēšanu veic arī pašas publiskā sektora iestādes.
Tā, piemēram, Finanšu ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes koncentrējās Smilšu ielā 1, minēja Griškevičs. Uz šo ēku jau ir pārcēlusies Valsts kase, Iepirkumu uzraudzības birojs, pārceļas arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tāpat uz ministrijas ēku Vaļņu ielā 2 savu struktūrvienību pārceļ Izglītības un zinātnes ministrija.
Vienlaikus telpu optimizācija nozīmē arī būtisku finanšu līdzekļu - nomas maksu un komunālo pakalpojumu izmaksu - ietaupījumu, piebilda Griškevičs.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/neizmantoti-ir-4-no-kopejas-vni-eku-iznomajamas-platibas-511169
