Samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli
Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.
Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.
Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.
No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.
Pirmā mājokļa iegādes atlikšana netiešā veidā ietekmēs arī citus faktorus – iespējams, redzēsim vēlāk noslēgtas laulības, nogaidīšanu ar ģimenes pieauguma plāniem, karjeras attīstībai ņemot virsroku, un tamlīdzīgi.
"Latio" pārstāvji informē, ka janvārī bija nepieciešamas vidēji 80 dienas, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (decembrī - 70 dienas, novembrī - 61, oktobrī - 45, septembrī - 36, augustā - 32). Janvārī 4% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī - 5%, novembrī - 5%, oktobrī - 8%, septembrī - 12%, augustā - 14%).
Janvārī 52% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī - 52%, novembrī - 51%, oktobrī - 55%, septembrī - 58%, augustā - 63%), bet 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī - 1%, novembrī - 1%, oktobrī - 2%, septembrī - 2%, augustā - 4%).
"Latio" norāda, ka janvārī 29% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī - 29%, novembrī - 28%, oktobrī - 26%, septembrī - 26%, augustā - 26%).
Runājot par mājokļu pieejamību, "Latio" eksperti fiksējuši rekordaugstu dzīvokļu skaitu jaunajos projektos Rīgā - janvāra beigās iegādei galvaspilsētā pieejami 1400 dzīvokļi, kas ir gandrīz par 60% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn. Vidēji dzīvokļa cena jaunajā projektā sasniedz aptuveni 2630 eiro par kvadrātmetru.
Citāda situācija vērojama otrreizējo dzīvokļu tirgū Rīgas apkaimēs. Šobrīd iegādei pieejami aptuveni 1320 sērijveida dzīvokļi jeb par 9% mazāk nekā 2022.gada pēdējā ceturksnī. Vidējā cena šādos darījumos ir 1050 eiro par kvadrātmetru, cenai samazinoties par aptuveni 3% kopš 2022.gada pēdējā ceturkšņa.
Tomēr izteiktākās izmaiņas piedzīvojis tieši īres tirgus - salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā samazinājies par 15%. Šobrīd tirgū tiek izīrēti aptuveni 1210 dzīvokļi. "Latio" pārstāvji skaidro, ka minējumi, kādēļ īres segmentā piedāvājums ir sarucis, var būt dažādi - piemēram, daļa ekonomiskāko īres dzīvokļu tika "izķerti kā karsti pīrādziņi" vēl pirms apkures sezonas iestāšanās, savukārt daļa īpašnieku lemj par labu īpašuma pārdošanai, nevis izīrēšanai.
Kopumā 2022.gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas - no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās gada nogalē, informē "Latio".
Jau pērnā gada vasarā novērota iedzīvotāju apņēmība uzkrāt naudu iespējamajiem tēriņiem ziemā, izvairoties no nepārdomātām investīcijām un tādu preču pirkšanas, kas nav vajadzīgas primāro vajadzību apmierināšanai. Mājokļu tirgū krietni retāk bija vērojama tā dēvētā vairāksolīšana, kas aizvien saglabājas lauksaimniecības zemju un meža īpašumu segmentos.
"Latio" pārstāvji skaidro, ka piesātinātā piedāvājuma apstākļos pircējiem vairs nav jāsteidzas ar nepārdomāta un sasteigta lēmuma pieņemšanu, bet pārdevējiem zudušas "monopola" iespējas, stāstot, ka uz īpašumu gaida vēl vairāki pircēji, tādējādi mākslīgi paaugstinot īpašuma vērtību.
Lielākā pircēju interese 2022.gadā bija manāma mazas platības dzīvokļu segmentā, turpretim no pārdevēju puses tirgū nonāca vairāk lielo dzīvokļu, kuru īpašnieki nevēlējās segt apjomīgās platības radītos komunālo pakalpojumu izdevumus. Tāpat krasais cenu pieaugums liek rūpīgāk apsvērt arī investēšanu nekustamajā īpašumā, kā galveno faktoru izvirzot ienesīguma likmi izīrēšanas gadījumā.
EURIBOR likmju ietekmē stingrākas nereti palikušas arī komercbanku kredītpolitikas, tādējādi vēl vairāk sabremzējot mājokļu tirgus attīstību, atzīst "Latio" pārstāvji. Piemēram, iegādājoties īpašumu, kam nepieciešami papildu ieguldījumi, var tikt lūgts uzrādīt arī plānoto darbu tāmi un apliecinājumu, ka šādi līdzekļi ir pircēja rīcībā. Privātmāju sektorā, neskatoties uz pastāvošo situāciju, pieprasījums pēc labā tehniskā stāvoklī esošām privātmājām vēl joprojām ir augsts - īpaši tām, kas atrodas Pierīgā un piedāvā ekonomisku apkures veidu.
Saglabājoties augstai inflācijai, pagaidām nav būtisku pozitīvu iemeslu, kas varētu mainīt pircēju rīcību tirgū, norāda "Latio" pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti uzsver - tuvojoties pavasarim, iespējams, varēs redzēt augstāku tirgus dalībnieku aktivitāti.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/samazinas-to-pirceju-ipatsvars-kas-var-atlauties-iegadaties-savu-pirmo-majokli-510544
