Ātri augšup, līgani lejup
Vairākums Latvijas sērijveida daudzstāvu māju liftu saimniecību ir morāli un fiziski novecojušas. Krist panikā un celt trauksmi par iespējamām nelaimēm nav vērts. Holivudas filmās lifti krīt lejup un uzsprāgst līdz ar visiem cilvēkiem tajos. Reālajā dzīvē praktiski tas ir neiespējami – liftu iekārtās ir vairākas sistēmas drošībai.
Par to un par to, cik izmaksā liftu iekārtošana vecās mājās un hruščovkās, kā arī par to, kur Latvijā ir vismodernākie un ātrākie lifti, žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta kompānijas A&J Logistic tirdzniecības vadītājs Aleksandrs Divakovs.
Kompānijas A&J Logistic specializācija ir rezerves daļu piegāde lielākajai daļai Eiropā ražotajām liftu iekārtām. Uzņēmums piedalās arī tenderos par liftu iekārtu piegādi jaunbūvēs, pārdod un montē pacēlēju platformas.
- Kuru ražotāju produkcija visbiežāk tiek izmantota Latvijas daudzstāvu mājās? – sākot sarunu, pavaicājām Aleksandram Divakovam.
– Mūsu kompānija absolūti precīzi šādus statistikas datus neapkopo, un šaubos, vai kāds tos jums varēs pateikt, – atzīst Aleksandrs Divakovs. – Tomēr, pēc maniem novērojumiem, Latvijas jaunajās mājās visbiežāk tiek montētas Somijas kompānijas Kone liftu sistēmas. Popularitātes ziņā nākamā ir Šveices Schindler un ASV kompānija Otis Elevator Company. Ir arī Spānijas kompānijas Orona lifti, bet tirgū tās un citu kompāniju lifti ir ne vairāk par 10–15%. No tā izriet, ka 80–85% gadījumu tiek uzstādīta pirmo trīs manis nosaukto ražotāju produkcija.
- Tad jau Latvijas konkursos galvenokārt ir Rietumeiropas un Amerikas liftu zīmoli?
– Zinu, ka dažreiz tiek piedāvāta arī postpadomju telpas produkcija, taču šīs produkcijas ražotājiem ir problēmas ar Eiropas tirgum piedāvāto iekārtu sertifikāciju. Tomēr pat tad, ja ar sertifikātiem viss ir kārtībā, Krievijas un Baltkrievijas rūpnīcu ražojumi tehnisko raksturlielumu un vizuālā risinājuma ziņā ir, teiksim tā, mazāk pievilcīgi, lai arī cena ir zemāka. Pagaidām vēl ne reizi man nav gadījies dzirdēt, ka Latvijas jaunajos projektos kāds vēlētos uzstādīt postpadomju telpā ražotus liftus.
- Agrāk lifta ierīkošana bija obligāta ēkām, kuru augstums pārsniedz piecus stāvus. Kādi noteikumi, rekomendācijas ir spēkā tagad?
– Šajā ziņā nekas īpaši nav mainījies. Liftus ierīko daudzstāvu mājās, ja tajās ir vairāk nekā pieci stāvi. Ja ēkai ir četri stāvi, lifts tiek uzskatīts par papildu opciju, kas paugstina projekta prestižu. Lifts vienmēr ir liels pluss mājai. It īpaši augšējo stāvu iedzīvotājiem, jo tad ar ratiņiem un maziem bērniem ir vieglāk tikt līdz savam mājoklim. Vēl jāņem vērā tas, ka visas kompānijas, kas nodarbojas ar jauno daudzstāvu ēku projektu attīstīšanu, augšējos stāvus pozicionē kā dārgākus penthausus, pat ja ēkai ir četri vai pieci stāvi. Šie mājokļi ir arī plašāki, un to cena ir attiecīgi augstāka. Pašsaprotami, ka cilvēki, kas var nopirkt dzīvokli augšējos stāvos, vēlas saņemt atbilstošus pakalpojumus un komfortu. Līdz ar to mājās esošos dzīvokļus pārdot par augstāku cenu būs grūtāk, ja ceturtajā vai piektajā stāvā nevar nokļūt ar liftu.
- Vai ir kādas prasības liftu kabīnēm?
– Protams, standarti ir. Vairākumā Rīgas jauno projektu tiek iekārtoti lifti, kuru kabīnes ir 1100 x 1400 mm lielas un ar vismaz 900 mm platu ieejas durvju aili. Tieši šādas kabīnītes ļauj tās izmantot arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, iebraukt ar invalīdu ratiņiem. Ir arī jauno projektu mājas ar dažiem stāviem, kurās arhitekti paredz iekārtot liftus, kuru lielums ir mazāks. Tomēr tikai ļoti retos gadījumos tie ir mazāki nekā padomju laiku liftiem (tiem ieejas ailes platums ir ne tikai 700 mm, bet arī 600 mm). Tas rada lielas problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem: moderno invalīdu ratiņi ir platāki. Padomju laika liftu celtspēja ir maza – 320 kg.
Jaunus mazos liftus (ja tos vispār ir plānots iekārtot) pasūta īpaši Rīgas centra vecajām mājām vai mājām, kas tiek rekonstruētas. Šādām mājām ir maz vietas un neiespējami iekārtot modernus standarta liftus, atbilstošus mūsdienu prasībām.
- Vai liftus Vecrīgas un Klusā centra mājās mēdz bieži iekārtot?
– Nē. Lai Vecrīgā iekārtotu liftu, ir nepieciešami daudzi saskaņojumi un jāsaņem būvvaldes atļauja. Gandrīz visas Rīgas centra būves ir arhitektūras pieminekļi, un saskaņot jebkādas izmaiņas, arī modernu liftu iekārtošanai, ir ļoti, ļoti sarežģīti. Turklāt tas neizdotos, ja simtgadīgā mājā ar nelielu liftu un koka vadotnēm vajadzētu iespiest modernu liftu, neveicot šahtas konstrukcijas izmaiņas.
- Šajā sakarībā prātā nāk, ka 2005.–2006.gadā – laikā, kad nekustamo īpašumu tirgū veidojās cenu burbulis, – Rīgas hruščovku iemītnieki pauda vēlēšanos ierīkot savās mājās liftus.
– Šādi pieprasījumi mēdz būt, taču būtu labi, ja kaut viens būtu īstenots. Nekustamo īpašumu tirgus cenu burbuļa laikā daudzi fantazēja un bezrūpīgi raudzījās uz kredītiem, kas būtu jāņem liftu iekārtošanai. Tagad cilvēki daudz reālistiskāk novērtē savas iespējas. Mājās, kurās, tās projektējot, nav bijis paredzēts lifts, iebūvēt modernu liftu nav nekāds lētais pasākums. It īpaši, ja to salīdzina ar hruščovku dzīvokļu pašreizējo tirgus vērtību. Tikai lifta šahta vien piecstāvu mājā maksā, sākot no 20 000 eiro. Turklāt kāpņu telpā to nevarēs ierīkot kaut vai tāpēc vien, ka esošie kāpņu laidumi tam nav piemēroti. Tas nozīmē, ka šahta būs jābūvē mājas ārpusē, tas savukārt nozīmē, ka būs nepieciešama papildu saskaņošana un būs jāmaksā arī būvniekiem. Aptuvenās izmaksas pieaugs līdz kādiem 50–60 tūkstošiem eiro, lifta iekārtas izmaksās aptuveni 30 tūkstošus eiro. Lifts piecstāvu mājai Vecrīgā izmaksā vēl dārgāk kaut vai tāpēc vien, ka būs jāatrod nestandarta risinājums.
- Latvijā ar liftiem aprīkotās dzīvojamās mājas galvenokārt ir pirms 25–45 gadiem būvētās sērijveida mājas. To projektētāju norādītais ēku ekspluatācijas laiks ir 70–100 gadi. Kāds ir šo daudzstāvu ēku liftu iekārtām paredzētais ekspluatācijas laiks?
– Padomju laika liftu iekārtu paredzētais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Tas jau sen ir pagājis. Vienīgā iespēja uzturēt šādu liftu darbspēju ir to remontēšana. Visiem liftiem katru gadu tiek veikta obligāta tehniskā pārbaude, kuru veic licencētu kompāniju inspektori. Viņi pārbauda detaļu mehānisko nodilumu, troses un hidraulikas darbību, ja tas ir hidrauliskais lifts. Ja tiek konstatēti trūkumi, lifta apkopes uzņēmums veic nepieciešamos lifta remonta darbus. Laiks ir nežēlīgs, un veco padomju liftu tehniskais stāvoklis ir visai bēdīgs. Ritošā daļa un elektronika ir novecojusi, lifti dārd, un, tiem pārvietojoties, ir dzirdamas nesaprotamas skaņas. Tas daļēji saistīts ar to, ka oriģinālās daļas vienkārši ir neiespējami nopirkt. Tās jāaizstāj ar citām, ko ražo citi uzņēmumi. Par veco liftu estētiskumu nav vērts pat runāt – ir tas, kas ir. Apkalpojošās kompānijas ir spiestas atjaunot padomju liftus, lai gan tās labprātāk tos nomainītu. Taču tas ir jāapmaksā mājas iedzīvotājiem, un ne visi ir ar mieru to darīt. Tad nu arī nākas vecajos padomju laikos ražotajos liftos pakāpeniski mainīt visu atkarībā no mezglu nolietojuma. Tā ir lētāk. Protams, inspektors, kas katru gadu veic obligāto pārbaudi, var aizliegt ekspluatēt liftu, ja konstatēts, ka iekārtas ir bojātas vai neatbilst konkrētām prasībām.
- Veco padomju laiku liftu ekspluatācijas termiņu nevar pagarināt bezgalīgi. Vai ir kāda cita izeja?
– Šobrīd nav. Finansējuma trūkuma dēļ nekas cits nav gaidāms. Pat tajās sērijveida mājās, kuru iedzīvotāji piekrita veikt renovāciju, par liftiem domāja maz. Visi apmierinās ar fasāžu sienu siltināšanu, stikla pakešu logu ielikšanu un komunikāciju nomainīšanu. Liftu iekārtas, kā likums, atstāj tās pašas vecās – uz tām attiecas cits izdevumu postenis. Esmu dzirdējis, ka esot bijis Eiropas novecojušo liftu iekārtu nomainīšanas projekts, bet līdz Latvijai šī nauda tā arī nenonāca. Māju iedzīvotāji nav gatavi risināt šo problēmu paši saviem spēkiem.
- Vai lifti varētu sākt krist − tikai hipotētiski?
– Vispirms noskaidrosim vienu: lifts pats par sevi ir drošs, lai pārvietotos. Liftā ir dažādas sistēmas, kas nodrošina drošību. Amerikāņu asa sižeta filmās rādītais, kur pārtrūkst troses, lifts krīt lejā un uzsprāgst, – nemēdz notikt. Var notikt ekstraordināri gadījumi: nokrīt lifts, nedarbojas drošības sistēmas. Es tādus neatceros. Troses velk liftu pa vadotnēm. Uz kabīnes rāmja ir mehāniski ķērāji, kas automātiski ieslēdzas, ja lifts pārsniedz tam noteiktu ātrumu. Šie mehāniskie ķērāji reaģē, virzoties gan augšup, gan lejup. Modernos liftus vada datorsistēmas, un tās, protams, var kļūdīties vai „gļukot”, dot nepareizus parametrus. Tomēr drošības sistēmas neļaus liftam pārsniegt noteikto ātrumu. Tiklīdz šo parametru pārsniegs, tiks dota apstādināšanas komanda. Lifta krišana praktiski ir neiespējama!
- Ar ko modernie lifti atšķiras no liftiem padomju laiku mājās?
– Visi vecie lifti ir aprīkoti ar reduktoru, divu ātrumu vinčām, novecojušu releju tipa vadību un mašīntelpu, kas parasti ir novietota virs lifta šahtas. Modernajiem liftiem nav reduktoru. Tos vada elektroniskas ierīces, kas, liftam paceļoties un nolaižoties, regulē motora apgriezienus, tādējādi uzlabojot gaitas vienmērīgumu un līganumu. Tiem nav vajadzīga mašīntelpa, ievērojami zemāks ir arī trokšņo līmenis. Modernajiem liftiem var programmēt pārvietošanās prioritātes, tie ir energoefektīvāki. Pirms pieciem sešiem gadiem sāka ražot liftus ar enerģijas rekuperācijas sistēmām. Tas nozīmē, ka, liftam bremzējot, atbrīvojas enerģija, kas iepriekš netika izmantota. Tagad tā tiek uzkrāta, un to var izmantot gan pašas kabīnes, gan kāpņu laukumiņa apgaismošanai. Naudas ekonomija ir acīmredzama. Žēl, ka apbūvētāji orientējas nevis uz šādu sistēmu ekspluatācijas ērtībām, bet tikai uz iespējami lētāku liftu iekārtu iegādi. Tādēļ progresīvās sistēmas tiek izmantotas ne tik bieži, kā gribētu.
- Kurās Latvijas ēkās ir visātrākās liftu sistēmas?
– Manuprāt, Swedbank galvenajā birojā. Tā lifta kabīnes spēj pārvietoties ar ātrumu 3,5 m/sek. Mājās, kuru augstums nepārsniedz desmit stāvus, šāda lifta standarta pārvietošanās ātrums ir viens metrs sekundē.
- Ginesa rekordu grāmatā reģistrētais lifta pacelšanās ātruma rekords ir 16,8 m/sek. Šādas sistēmas ir debesskrāpim Taipei 101.
– Iespaidīgs skaitlis. Esmu bijis Ķīnā, kur vizinājos ar liftu, kura pacelšanās ātrums ir 7 m/sek. Lieliskas izjūtas, ideāli līgana gaita un skaņas izolācija. Mazliet gan aizkrita ausis… Domāju, jau tuvākā pusotra gada laikā vismodernākās un attīstītākās liftu sistēmas Latvijā uzstādīs Rīgas projektā Z-Towers.
- Kādi ir neparastākie lifti, ko esat redzējis vai iekārtojis?
– Liftu biznesa pārstāvju vārdu krājumā nav tāda jēdziena kā neparasti lifti. Ir sarežģītākas vai vienkāršākas sistēmas lifti, labāk vai sliktāk noformēts to dizains. Interesants uzdevums, ar kuru vajadzēja tikt galā, bija hidrauliskā panorāmas lifta montāža vienā no Rīgas privātmājām. Gan lifta šahtas konstrukcija, gan arī pats lifts bija no liektiem stikla paneļiem. Arī kabīne un tās durvis bija no stikla. Apgaismojums bija ierīkots griestos un grīdā. Lifta šahta stiepās cauri četriem stāviem un beidzās uz mājas jumta.
Ļoti interesantas un pieprasītas ir arī liftu platformas, kuras pērk kopā ar šahtu. Lifta platforma pārvietojas lēnāk nekā parasts lifts, un tās pacelšanās augstums ir ierobežots. Parasti tādu izmanto privātmājās un sabiedriskās vietās, kur nav paredzamas lielas ļaužu plūsmas. Liftu platformas ir paredzētas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Gribu piebilst, ka lifta platforma ir ievērojamāki lētāka par liftu.
- Kāda ir jūsu vīzija par liftu nākotni? Kādus uzdevumus vajadzēs risināt?
– Manuprāt, pastāvīgie uzdevumi: ražot energoefektīvus, ērtākus liftus, tādus, kuru ekspluatācija nebūtu dārga. Uzlabosies liftu iekārtu piekare, lai sistēma darbotos iespējami klusāk, palielināsies kabīņu pacelšanās un nolaišanās ātrums, lai samazinātu laiku, kas nepieciešams, lai paceltos uz augstceltņu augšējiem stāviem. Tiks uzlabotas drošības sistēmas, kas ļaus paaugstināt cilvēkiem drošības līmeni.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2705
