Būvmateriālu cenu kāpuma dēļ noslēgtie līgumi sadārdzināsies
Būvmateriālu cenu kāpuma dēļ noslēgtie būvniecības līgumi būs jāmaina, paredzot projektu sadārdzinājumu, intervijā pauda būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.
Viņš stāstīja, ka būvniecības tirgus ir nedaudz atdzīvojies, konkursu ir daudz, taču ir radusies nākamā problēma - cenas aug.
"Cenu pieaugums turpināsies, taču mēs jau visi saprotam, ka tas nebūs mūžīgi. Kādā brīdī, visticamāk, cenu kāpums apstāsies un pat noslīdēs uz leju. Mēs jau redzam tikai valsts un pašvaldību konkursu rezultātus, privātos nē. Man ir pamatotas bažas, ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnēti, neko uzbūvēt īsti nevarēs. Problēma būs jārisina," sacīja Pētersons.
Viņš uzsvēra, ka, sākoties daudziem lielajiem objektiem par Eiropas Savienības (ES) naudām, nāksies paredzēt lielāku sadārdzinājumu, nekā sākotnēji iecerēts.
"Arī ES fondu nauda, kas nāk iekšā, atstāj zināmu iespaidu uz tirgu. Protams, ir jāskatās, kas tie par projektiem - inženierbūves, infrastruktūras būves un arī ēku būvniecība. Lauvas tiesa no ES fondiem aiziet infrastruktūras būvēs. Pašreizējā situācija liecina, ka katrā piecu-septiņu miljonu eiro ēku būvniecības objektā konkursos piedalās no 10 līdz 17 firmām. Tas norāda uz to, ka principā objektu ir pamaz. Tās visas ir lielās spēcīgās būvniecības firmas ar lielu pieredzi. Normālā situācijā šīs firmas īpaši neinteresētos par šāda amēra objektiem. Apjomam būvniecībā būtu jābūt lielākam," klāstīja Pētersons.
Viņš minēja, ka, piemēram, tērauda stiegrojumam cenas kopš gada sākuma ir augušas divas reizes un turpina kāpt. Ja pieaug izejmateriālu cenas, pieaug arī produktu cenas. Tāpat aug zāģmateriālu cenas, kuras ir kāpušas vairāk nekā divas reizes.
"Cik ilgi cenas vēl kāps, to ir grūti pateikt. Skaidrojums cenu kāpumam ir droši vien tā pati Covid-19 problēma, ka visu aiztaisīja ciet. Tagad ir spējš rāviens, ka tomēr turpinām dzīvot, un pēc būvniecības ir pieprasījums. Ja ir liels pieprasījums, tad, protams, cenas kāpj. Kad cenas stabilizēsies, to ir grūti pateikt," teica Pētersons.
Viņš gan arī atzīmēja, ka sarunā ar kādu valsts pasūtītāju izskanējis, ka cenu celšanās iepirkumos neesot redzama. "Es gan norādīju, ka kaut kad ar to nāksies saskarties, ja tagad to neredz un nevēlas to ieraudzīt, tad, ja gribēs uzbūvēt, kaut kā šī situācija būs jārisina pēc tam. Protams, līgumos tagad rakstīts, ka neko nevarēs palielināt, bet tie būs jāmaina. Ja daudz maz būvnieks ar pasūtītāju saprotas, tad tiek meklēti varianti. Visiem ir vienkārši jārēķinās ar sadārdzinājumu," sacīja Pētersons.
Jau ziņots, ka būvniecības izmaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 4,7%. Tostarp strādnieku darba samaksa salīdzinājumā ar 2020.gada otro ceturksni pieaugusi par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājušās par 3,4%, bet būvmateriālu cenas augušas visstraujāk - par 5,8%.
Vienlaikus 2021.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 3,4%. Tostarp būvmateriālu cenas minētajā laika periodā pieaugušas par 4,3%, strādnieku darba samaksa - par 2,6%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājušās par 2,2%.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/buvmaterialu-cenu-kapuma-del-noslegtie-ligumi-sadardzinasies-503799
