«Dziesma» nav par atļaujām, bet ir par paļāvību
Andris Božē, «YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājsPirmdiena, 2013. gada 28. oktobris
Jau kādu mēnesi vārdu savienojums «uzturēšanās atļaujas» tiek locīts, apspriests un apstrīdēts visdažādākajos kontekstos. Tomēr pašos pamatos nav tomēr runa par vienu konkrētu investīciju piesaistes vai imigrācijas (no kuras puses nu skatās) instrumentu, bet gan par paļāvību. Par to, ka Latvijas valsts ir uzticams partneris, droša vieta un stabila vide, nevis ka spēles noteikumi var mainīties gandrīz vai pāris dienu laikā.
Tas ir svarīgi tiklab vietējiem uzņēmējiem, kas strādā, uzsāk jaunus projektus un plāno nākotni vismaz 3-5 gadu perspektīvā (atšķirībā no valsts, kas vairākus gadus tālā nākotnē sākusi skatīties tikai nesen), gan cilvēkiem, kas gatavi nākt un Latvijā ieguldīt pietiekami lielas naudas summas.
Jāatzīst, ka mūsu uzņēmums gan nav uzsācis nevienu nekustamā īpašuma projektu tieši uzturēšanās atļauju programmas dēļ, tomēr, attīstot projektus dažādās Rīgas vietās, redzam, ka interese ir, – pēdējo divu gadu laikā aptuveni trešdaļa pārdošanas apjomu ir nerezidentu darījumi. Pats par sevi šis fakts, manuprāt, nav ne labs, ne slikts, taču tas liecina, ka šāds papildu «kanāls» pastāv, nodrošinot gana daudz darbavietu būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, to piegādātājiem un dažādu saistītu nozaru pārstāvjiem.
Ja šī programma tiek slēgta, tas būtiski ietekmēs tirgu, jo nekustamo īpašumu attīstība pēc būtības ir ilgtermiņa biznesa cikls. Un arī investori, no kuriem tiek prasīta samērā liela naudas summa, nepieņem lēmumus par šādiem ieguldījumiem vienas dienas laikā. Tas ir ilgtermiņa investīciju lēmums, kas tiek pamatīgi izvērtēts. Ieguldot Latvijā, investors faktiski izšķiras par labu konkurētspējīgai, paredzamai Eiropas Savienības valstij, kura tūlīt pievienosies eirozonai, no kuras ir ērti ceļot, piemēram, pie bērniem, kas mācās kādā no Eiropas valstīm, kur, iespējams pavadīt vecumdienas vai aizbēgt no miljonu lielpilsētas kņadas un stresa, kur vajadzības gadījumā nākotnē izvietot vismaz daļu sava biznesa un ērtās satiksmes un tuvuma dēļ vadīt dzimtenē palikušo biznesu. Tiesa gan, uzreiz šādi – tālejoši – soļi gan netiek sperti, īpašuma iegāde un zināma piesaiste vietai ir pirmais solis. No tā, ko atbraucējs redzēs šeit apkārt un kāds iespaids viņam radīsies par dzīves un biznesa vidi, atkarīgs, vai viņš spers nākamos soļus, kas nesīs lielāku labumu Latvijas ekonomikai.
Patlaban mēs ārvalstu investoriem esam interesanti ar izdevīgām cenām, salīdzinoši zemu korupcijas līmeni (ja salīdzina ar Krieviju vai citām NVS valstīm), sakārtotu vidi, ērtu satiksmi un savienojumiem ar kaimiņvalstīm, arī samērā labu biznesa vidi. Mainot šos nosacījumus, mēs kļūstam mazāk pievilcīgi un mazāk naudas ieplūdīs mūsu ekonomikā.
Analizējot patlaban Saeimā skatītos grozījumus Imigrācijas likumā, kur galvenais akcents likts uz kvotām, esmu pārliecināts – tāpat kā, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrība par atklātību «Delna» un citi eksperti, - ka kvotu sistēma rada potenciālus korupcijas riskus. Mēs esam pieredzējuši, kas Latvijā notiek jomās, kur ir rindas, - pavisam nesenā pagātnē pat tik sadzīviskā situācijā kā bērnudārzu rindas. Vienu mēnesi šai rindā biji, piemēram, 115.vietā, bet nākamajā jau 150., jo, izrādās, bijuši bērni, kuriem ir priekšrocības, brāļu un māsu privilēģijas, vēl kādi citi nosacījumi, kurus tu nevari ne īsti pārbaudīt, ne kontrolēt, bet tevi tie ļoti tieši ietekmē. Ja šāda sistēma tiek ieviesta ekonomikā, tas var radīt ļoti nepatīkamas sekas Latvijai kopumā.
Uzskatu, ka šādā ekonomiskas dabas jautājumā arī iespējams tikai un vienīgi ekonomiska rakstura korekcijas. Piemēram, var mainīt investīciju slieksni, ņemot vērā tirgus tendences un konkurētspēju. Šis koridors salīdzinājumā ar vairākām citām valstīm mums vēl ir pietiekami plašs, lai varētu lēnām, ik gadu «pieaudzēt» summu un skatīties, kas notiek, - esam joprojām investoriem interesanti vai ne. Tad tam ir saprotams ekonomisks pamats. Taču administratīvs risinājums, vēl jo vairāk, ja tas ir tiek uzspiests un pieņemts lielā steigā, šeit nav racionāli pamatojams. Ja mētāsimies galējībās, tas neveicinās investoru vēlmi un gatavību ieguldīt Latvijā – ne salīdzinoši vienkāršos darījumos ar nekustamo īpašumu, ne, vēl jo vairāk, sarežģītākos un tālredzīgākos ieguldījumos ekonomikā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/dziesma-nav-par-atlaujam-bet-ir-par-palavibu/618525
