Irēna Riekstiņa: «... izmisumā nekrītam.»
Nataļja Vasiļjeva, 28.04.2015
Kaut gan Latvijā krasi ir samazinājies krievu tūristu skaits, tūrisma nozare pagaidām nav nogrimusi – to veicina vērienīgi Eiropas pasākumi. Tomēr, esot jaunajai situācijai, gan Rīgā, gan Jūrmalā ir kārtīgi jāstrādā, lai piesaistītu cilvēkus.
To komersantu, kas vēlas nopelnīt mūsu valstī, darbībai viesnīcu biznesā ir perspektīvas nišas, piemēram, apartamentu izīrēšana. Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv savu viedokli atklāj Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente un kompānijas CWT Latvia vadītāja Irēna Riekstiņa.
Krievijas tūristu skaits samazinājies par 35–40%
– Iepriekšējos gados visvairāk tūristu Latvijā ieradās no Krievijas. Viņi uzrādīja visaugstāko dinamiku, pavadīja mūsu valstī visvairāk nakšu un atstāja šeit daudz naudas. Kā Eiropas Savienības un Krievijas attiecību saasināšanās ir ietekmējusi šo statistiku?
– Eiropas un Krievijas konfrontācija, protams, ir ietekmējusi tūristu plūsmu. 2014.gada pirmajā pusē tas nebija tik jūtams, otrajā pusgadā to sajutām visā pilnībā. Agrāk Krievijas tūristi labprāt brauca pie mums gada beigās, pavadīja šeit divas nedēļas, sagaidīja Jauno gadu, rīkoja ballītes – un Latvijas viesnīcām un restorāniem bija, par ko priecāties. Krievijas tūristu plūsma ir samazinājusies par aptuveni 35–40 %, un tas ir ļoti būtisks kritums.
– Vai tas ir saistīts ar rubļa kursa krišanos vai galvenokārt ar politisko situāciju?
– Bagātos cilvēkus, kam Latvijā ir nekustamie īpašumi un kas šurp brauc regulāri, šīs metamorfozes ir ietekmējušas vismazāk. Runājot par tā saucamo „demokrātisko” tūristu regulāro plūsmu, var minēt vairākus faktorus. Pirmkārt, svarīga loma ir politiskajai retorikai, kas maina cilvēku attieksmi: „Negribu braukt uz valsti, kuras uzskati par vairākiem jautājumiem atšķiras no manas izpratnes.” Otrkārt, parādījās bailes: „Esmu no Krievijas, tātad pret mani tur slikti izturēsies”.
Iepriekš no Krievijas bija ievērojama darījumu cilvēku plūsma, kas Latvijā rīkoja konferences, lietišķas tikšanās un korporatīvus pasākumus. Tagad daudzi ir saņēmuši norādījumu „no augšas” tērēt naudu dzimtenē, nevis ārzemēs: „Lūk, te jums ir Soči… ir citi kūrorti… Nevajag naudu vest ārā no valsts.” Un Krievijas uzņēmēji palika mājās. No Krievijas ekonomikas viedokļa tas, bez šaubām, ir pareizs lēmums, bet mūsu nozari ietekmē negatīvi.
– Kādas tendences nozarē ir vērojamas pašlaik?
– Ja runājam par tūristiem no Krievijas, situācija nav uzlabojusies. Tomēr gan visai nozarei, gan Rīgas viesnīcām pozitīvs faktors ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē – brauc daudz viesu. Bet otrajā pusgadā, kad ES prezidējošās valsts statuss tiks nodots nākamajai valstij, situācija, protams, mainīsies, un mēs esam norūpējušies par to.
– Vai izdodas kompensēt Krievijas tūristu atplūdumu? Ir redzētas publikācijas, ka esot pieaudzis viesu skaits no Rietumeiropas: no Vācijas par 36,5%, no Anglijas par 44,8%.
– Nezinu, kas ir sniedzis šādas ziņas, bet viss jāvērtē, ņemot vērā sākotnējos skaitļus. Ja, pieņemsim, bija divi cilvēki, bet ieradās četri, tas procentuālā izteiksmē izskatās ļoti iespaidīgi, tomēr neatspoguļo reālo situāciju. Jā, Rietumvalstu viesu skaits ir pieaudzis, bet diemžēl tas ir nepietiekami, lai kompensētu Krievijas tūristu plūsmas kritumu. Ja Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) orientēsies uz jauniem Rietumu virzieniem kā dominējošiem un motivēti tos attīstīs, būs labi. Piemēram, tagad tiek plānots prioritāro valstu grupā ietvert arī Austriju un tur popularizēt Latviju. Austrijā dzīvo bagāti cilvēki, un tādēļ būs ļoti labi, ja izdosies viņus ieinteresēt apmeklēt mūsu valsti.
Tiesa, ir viens ļoti būtisks aspekts. Viesi no Rietumeiropas bieži vien vienkārši baidās braukt uz valsti, kas robežojas ar Krieviju. Kad ietekmīgas ārzemju personas apgalvo, ka Putina nākamais mērķis ir Latvija, cilvēki viņiem tic un atturas braukt uz iespējamā konflikta vietu. Tādēļ Latvijas politiķiem būtu jāveic darbs starptautiskā līmenī un jāskaidro situācija, kaut kā jāneitralizē šādi izteikumi. Visa šī politiskā ažiotāža mūsu biznesu ietekmē ļoti tieši.
Kardināli jāmaina Jūrmalas bizness
– Kādi kopumā ir nozares rādītāji?
– Precīzus skaitļus nenosaukšu. Galvenais ir tas, ka pagaidām ir izdevies saglabāt pozitīvu dinamiku. Tas ir loģiski. Pagājušajā gadā mēs bijām Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tas veicināja valsts popularizēšanu. Šogad akcentējam Latvijas prezidentūru ES Padomē: mūsu valsts ir visu acu priekšā, un tas kaut ko pozitīvu veidos. Ceram, ka sarežģītā politiskā situācija mainīsies un Krievijas tūristi atgriezīsies, tās ir vēsturiski izveidojušās attiecības – cilvēkus piesaista valodu vide un pakalpojumu kvalitāte.
Izmisumā nekrītam, lai gan politiķi daudz ko ir sabojājuši. Piemēram, martā Maskavā notika liela MITT tūrisma izstāde, un mūsu asociācijā ietilpstošās kompānijas tajā piedalījās. Ir plānoti arī citi pasākumi.
– Kāda ir asociācijas prognoze tūrisma biznesa attīstībai tuvākajos gados?
–Diez vai mēs sagaidīsim izaugsmi, kāda tā bija līdz 2008.–2009.gada krīzei. Tolaik bijām Eiropas Savienības jaunpienācēji un bijām visiem interesanti. Tagad visoptimistiskākais gada apgrozījuma pieaugums varētu būt 15% − ne vairāk. Un arī tad tas ir konkrētu firmu biznesa rezultāts. Eiropas valstīs uzskata, ka normālu apgrozījuma pieaugums ir 5–8% gadā.
– Jūrmala tagad ir zaudējusi vairākus lielus pasākumus, uz kuriem brauca ļoti bagāta publika. Kam kūrortam ir jāgatavojas tagad?
– Jūrmalas pašvaldība apgalvo, ka nekas briesmīgs nav noticis un ka spēs piesaistīt arī citus festivālus. Tomēr netiek slēpts, ka pirmajā gadā diez vai spēs nodrošināt līdzvērtīgu aizstājēju. Tā jau saka, ka visas olas nedrīkst likt vienā grozā, izveidojusies situācija ir laba motivācija attīstībai. Tomēr par to domāt vajadzēja agrāk.
– Bet kas notiks ar Jūrmalas viesnīcām un restorāniem? Bankrotu vilnis?
– Nešķiet, ka viss būs tik kritiski. Tajā pašā laikā Jūrmalai tas būs kardinālas pārkārtošanās periods. Jāņem vērā fakts, ka daļai cilvēku, kas brauca uz „Jauno vilni”, šeit ir nekustamie īpašumi, un tādēļ viesnīcu pakalpojumus viņi neizmantoja.
Jūrmalas uzņēmējiem, pirmkārt, vajadzēs pārskatīt cenu politiku. Cenas, ko viesnīcas un restorāni prasīja Krievijas šovu sezonas laikā, bija vairākkārt pārspīlētas. Tas nav pa kabatai daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tās nepatīk arī Rietumu tūristiem. Krievi bija gatavi maksāt tādu naudu, jo viņiem tas bija prestiža jautājums. Pusotra mēneša laikā uzņēmēji sev nodrošināja bezbēdīgu dzīvi līdz pat nākamajai sezonai. Tagad viņiem nāksies domāt par to, kā patstāvīgi pelnīt naudu un piesaistīt cilvēkus, tostarp arī vietējos iedzīvotājus, jo viesiem no Baltijas valstīm svarīga ir pieejama cena, – ģimenes ar bērniem nevar atļauties tērēt pasakainas summas.
Konferenču zālei būs būt
– Kā jūs vērtējat lietišķā tūrisma attīstības perspektīvas Latvijā?
– Mūsu problēma ir tā, ka valstī nav konferenču zāļu, kas varētu uzņemt vismaz divus tūkstošus dalībnieku. Pagaidām mēs varam apkalpot tikai salīdzinoši nelielus pasākumus. Tomēr jau ir sperti pirmie soļi koncertu un konferenču centra projekta īstenošanai. To nodomāts būvēt Skanstes ielas rajonā.
– Vai par Eiropas fondu līdzekļiem?
– Daļēji tiks izmantota Eiropas nauda. Principiāls lēmums jau ir pieņemts, un līdz 2016.gadam ir jāizstrādā detalizēts projekts. Pēc projekta apstiprināšanas konferenču centru varēs uzbūvēt divu gadu laikā. Tas ļaus mums jau iepriekš sākt pozicionēt mūsu zemi kā lietišķu centru, jo lielos kongresus parasti plāno piecus gadus uz priekšu.
– Kā klājas medicīnas tūrisma segmentā? Pirms pāris gadiem to vērtēja kā ļoti perspektīvu virzienu.
– Ir medicīnas tūrisma klasteri. Principā medicīna pie mums ir spēcīga un var piesaistīt ārzemju pacientus. Tomēr šajā nišā ir liela konkurence – pakalpojumus piedāvā gan Polija, gan Lietuva. Pēdējās nozares konferencēs Latvijas klīniku pārstāvji dižojās ar saviem sasniegumiem un vairākos virzienos uzrādīja labu statistiku, piemēram, stomatoloģijā. Cilvēkiem no dārgajām Rietumeiropas valstīm ir izdevīgi ārstēt un protezēt zobus pie mums. Šie pacienti ir labākā reklāma. Viņi atgriežas mājās, stāsta par savu ceļojumu, un pēc tam šurp brauc viņu radi un paziņas.
– Vai mūsu sanatorijas spēj apmierināt Rietumu tūristu prasības un vajadzības?
– Priekšnosacījumi tam ir – mums ir minerālūdens, dūņas un tamlīdzīgi. Infrastruktūra, protams, varētu būt labāka. Viesiem no Rietumeiropas svarīgas ir arī telpas un brīvā laika piepildīšanas iespējas.
– Perspektīvā kaut kas jauns un vērienīgs varētu būt tikai nelaimīgās Ķemeru sanatorijas teritorijā?
Ja šis projekts tiks īstenots. Man personīgi jaunā īpašnieka plāni pagaidām nav skaidri. Sākumā, kad runa bija par spa viesnīcas Kempinski izveidošanu, viss, protams, izskatījās ļoti šiki, bet tagad šī iespēja ir zaudēta.
– Kāpēc investori Jūrmalā tikpat kā neinvestē līdzekļus spa, izklaides un sporta infrastruktūras izveidošanā? Pilsētas attīstības plānā runa bija par jahtklubiem, promenādi utt.? Varbūt iemesls ir Jūrmalas pašvaldības politika?
– Tam zināmā mērā ir sava loma. Iespējams, potenciālajiem investoriem mēģina uzspiest nepieņemamus noteikumus. Jāņem vērā arī dabiskie riski. Baltijas valstu Ahileja papēdis ir sezonālais raksturs. Uzņēmējam jābūt gatavam, ka klusajā sezonā viņam vajag slēgt savu iestādi un tajā pašā laikā apkalpot ēku, maksāt algas personālam – nekomplektēsi taču katru vasaru jaunu štatu. Turklāt cilvēki ir arī jāapmāca. Tas ir ļoti grūts bizness.
Ir neattīstīts apartamentu segments
– Latvijā pašlaik tiek atvērti daudzi hosteļi. Vai tie ir pieprasīti?
– Hosteļi ir orientēti uz tūristiem, kas galvenokārt ierodas ar lēto aviokompāniju reisiem, un viņu prasības ir visai pieticīgas. Tomēr arī hosteļu klienti kļūst prasīgāki. Tendence ir tāda, ka Rietumeiropas galvaspilsētās hosteļi konkurē ar viesnīcām – tie atrodas labās vietās, ir tīri un akurāti un, izņemot atsevišķas nianses, piedāvā praktiski analoģisku servisu. Ir vienkārši jāzina, ka, piemēram, nebūs brokastu. Bet paēst jau var arī jebkurā kafejnīcā. Tā kā tiem, kas domā investēt līdzekļus šajā sektorā, jārespektē pasaules tendences.
Gribu pievērst uzmanību, ka Rīgā praktiski nav attīstīts apartamentu segments – runa ir par dzīvokļiem, kas tiek izīrēti uz īsu termiņu.
– Bet kāpēc? Nekustamie īpašumi pie mums ir lēti. Naudas ziņā tas būtu izdevīgāk, nekā izīrēt uz ilgu laiku.
– Acīmredzot, mūsu cilvēkiem vēl nav attīstītas ilgtermiņa investīciju tradīcijas. Atdevi vēlas saņemt iespējami ātri un, vēlams, iespējami lielu. Īstermiņa īre ir arī visai riskants bizness. Izīrējot mājokli uz gadu, jūs tomēr pārbaudāt klientu, pieskatāt viņu, lai viņš neizvestu jūsu mēbeles un tehniku. Izīrējot mājokli uz, piemēram, trim dienām, nauda jāiegulda arī kārtības uzturēšanā, jāpieļauj, ka viesis var nodarīt būtisku kaitējumu.
– Cik ilgā laikā atmaksājas šādi kapitālieguldījumi?
– Šādas informācijas man nav. Tomēr mēs no klientiem periodiski saņemam pieprasījumus par apartamentu īri un redzam, ka vajadzīgo dzīvokļu vienkārši nav vai arī par tiem prasa pārāk lielas summas.
– Sarunas noslēgumā sakiet, lūdzu, kāda ir Latvijas viesnīcu vidējā piepildītība?
– Ja viesnīcas var palielīties ar 60% piepildītību gadā, tas ir ļoti labs rādītājs. Vasarā tas ir tuvu 100%, bet ziemas mēnešos apmeklētība krītas.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2707
