Kāpēc „raud” plastmasas logi?
Kāpēc „raud” plastmasas logi?
Romāns Golubevs
20.04.2010
Kā panākt, lai dzīvoklī uz sienām un logiem neveidotos pelējums. Uz kā rēķina ir kļuvuši lētāki Latvijā ražotie logi? Kas ir bīstams Polijā un Turcijā ražotajā produkcijā? Par to visu kataloga „m2” lasītājiem šodien stāsta Latvijas Durvju un logu ražotāju asociācijas direktors Ivars Brants.
Šī gada ziema ir viena no pēdējo vairāku gadu desmitu bargākajām un sniegiem bagātākajām ziemām. Taču bez jau pierastajām pārvietošanās grūtībām tā atklāja arī vairākas citas problēmas, kas ir saistītas ar dzīvošanas apstākļu komfortu mūsu mājokļos. Viena no aktuālākajām tēmām ir paaugstinātais mitrums daudzos sēriju māju dzīvokļos, kuros ir plastmasas logi. No ārpuses tos var atpazīt pēc aizsvīdušiem stikliem, savukārt šīs parādības galvenās negatīvās sekas ir pelējuma veidošanās uz iekšsienām un logiem. Kataloga „m2” žurnālista aptaujātie būvmateriālu veikalu darbinieki atzina, ka ir vērojams paaugstināts pieprasījums pēc pelējuma apkarošanas līdzekļiem. Iedzīvotāji vainu par pelējuma parādīšanos dzīvokļos tradicionāli uzveļ nekvalitatīvajiem plastmasas logiem. „Kāpēc plastmasas logi „raud”?” ar šo jautājumu sākās mūsu saruna ar Latvijas Durvju un logu ražotāju asociācijas direktoru Ivaru Brantu.
Mācieties fiziku
Ivars Brants - Kondensāta veidošanās uz logiem nozīmē ne tikai to, ka dzīvoklī uzstādītie plastmasas logi ir slikti. Tas drīzāk liecina par to, ka dzīvoklī ir nopietnas problēmas ar ventilāciju, un tā dēļ paaugstinās mitrums. Saskaņā ar fizikas likumiem siltajam gaisam, kas ir piesātināts ar ūdens molekulām, saskaroties ar auksto loga virsmu, veidojas kondensāts. Tad, lūk, ja temperatūra telpā ir, pieņemsim, +21 °C, bet relatīvais mitrums ir 65%, tad rasošanas punkts būs +14 °C. Tas ir, ja stikla paketes iekšējās virsmas temperatūra būs +14 °C un zemāka, uz tās neizbēgami veidosies kondensāts. No tā var izvairīties, atverot ziemas vēdināšanas sistēmu un tādējādi nodrošinot gaisa cirkulāciju.
m2: - Šīs ziemas apstākļos vēdināšana nozīmēja apledojuma veidošanos uz palodzes un paaugstinātus siltuma zudumus. Padomju laiku sēriju daudzdzīvokļu mājas izstrādāja veseli zinātniski pētnieciskie institūti, kas ņēma vērā visdažādākās nianses. Dzīvokļi tika konstruēti, rēķinoties ar koka logu rāmjiem, caur kuru spraugām tika nodrošināta dabīgā ventilācija. Bet deviņdesmito gadu otrajā pusē modē nāca plastmasas logu rāmji un cilvēki masveidā metās mainīt koka logu rāmjus. No iepriekš teiktā rodas jautājums, vai plastmasas logu rāmji pēc saviem parametriem ir piemēroti sēriju mājām?
– Uzskatu, ka ir piemēroti. Galvenā atšķirība starp vecajiem koka rāmjiem un modernajiem plastmasas rāmjiem ir pēdējo paaugstinātais blīvums. Tiem ir labāks blīvējums, un caur tiem nesvilpo vējš. Jūs pareizi pieminējāt, ka pēc padomju inženieru aprēķiniem gaisam sēriju māju dzīvokļos bija jāieplūst caur logu un durvju spraugām, tualetes ventilācijas lūkām, caur tā sauktajiem aukstajiem skapjiem, kas bija iebūvēti daudzās virtuvēs. Pēdējos 15 gados, veicot tā saucamo eiroremontu, cilvēki parasti izvēlējās vislētākos logus un blīvas ieejas durvis, kas nenodrošināja gaisa ieplūšanu, nojauca aukstos skapjus un aizmūrēja spraugas. Un gaisa cirkulācija tika pārtraukta. Taču iemītnieki elpo, bērni skraida, istabas augos norisinās fotosintēzes procesi, un tas visa dēļ koncentrējas mitrums un arī mainās un paaugstinās rasošanas punkts.
Starp citu, pašlaik visai izplatīts ir viedoklis, ka modernie koka logu rāmji ir labāki nekā plastmasas. Tie, tā teikt, „elpojot”. Nekā tamlīdzīga! Daži ražotāji apgalvo, ka viņu koka logu rāmji amortizē istabas gaisa svārstības. Tās ir pilnīgas blēņas! Viss ir atkarīgs no stikla pakešu izolācijas īpašībām, bet tās modernajiem koka, plastmasas un alumīnija logu rāmjiem ir praktiski identiskas.
Ierīkojiet mikroventilāciju!
m2: - Pārrunāsim par problēmas praktisko pusi. Kā cīnīties ar paaugstinātu mitrumu tiem, kuri plastmasas stikla pakešu logus savos dzīvokļos ielika pirms 5 – 15 gadiem?
– Visefektīvākais veids ir ierīkot mikroventilāciju, kas ir pieejama jaunajās profilu sistēmās. Lūdzu, nejauciet! Ziemas vēdināšana un mikroventilācija ir divas dažādas lietas. Mikroventilācijas ierīces tiek uzstādītas vērtnēs („m2”: „Vērtne ir loga atveramā daļ.”) Logam esot aizvērtam, caur tām stundas laikā iziet 4,8 kubikmetri gaisa. Tas ir pietiekami, lai izvadītu no telpas mitro gaisu. Ja laukā vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s, tad aizveras mikroventilācijas sistēmas vārsti, kas neļauj atdzesēt telpas.
Slikti ir tas, ka ne visiem vecajiem plastmasas logiem var uzstādīt šādas ierīces. Daudziem lētajiem modeļiem šāda iespēja nav paredzēta. Jautājums ir jāprecizē ar konkrēto plastmasas logu ražotāju. Runājot par jaunajām stikla paketēm, mikroventilācijas sistēma tos sadārdzina par 10-15 latiem.
m2: - Interesanti, kāpēc plastmasas logu rāmju radītā paaugstināta mitruma un papildu gaisa plūsmas nodrošināšanas problēma netika cilāta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā? Rietumos plastmasas logu rāmjiem tolaik bija jau vairākus desmitus gadus sena vēsture.
– Rietumos plastmasas logi, atvainojiet par kalambūru, ir tikai logi. Tur neviens neiedomājas par paaugstināta mitruma problēmu. Šim nolūkam viņu mājās ir ventilācijas šahtas, un gaiss viņu dzīvokļos cirkulē pastāvīgi.
m2: - Taču ko darīt, ja istabu stūros un ap logiem aug pelējums, bet ierīkot mikroventilāciju nav iespējams?
– Diemžēl vajadzēs jaunus logus. Slikti, ka logu kvalitātei un to ielikšanas pareizībai uzmanību sāk pievērst tikai tad, kad rodas problēmas, un nevis pirms tam. Izpētīt jautājumu varēja, jautājot arī mums - Latvijas Durvju un logu ražotāju asociācijai. Mēs sniegtu konsultāciju par pareizu profilu izvēli un ieteiktu sertificētas firmas, kas nodrošina gan izstrādājuma garantiju, gan arī pareizu logu montāžu. Tad no šīm firmām arī varētu pieprasīt atbildību, ja kaut kas nebūs pareizi.
Tas jau ir tradicionāli, ka cilvēki pie mums izvēlas to, kas ir lētāks – dīvainas izcelsmes stikla paketes, kas kvalitātes ziņā no vietējām atšķiras par 30%. Vēlāk tām nosēžas furnitūra un neviens nevar to noregulēt. Sūdzēties nav kam, un visu vajag mainīt. Ilgtermiņā ātrāk atmaksājas labas kvalitātes logi, nevis lēti logi.
Ideālais variants
m2: - Kāds, jūsuprāt, ir ideāls plastmasas logs?
– Ja pie mums ziema vienmēr būtu tāda kā aizvadītā, es teiktu, ka ir vajadzīgs loga bloks ar trim stikliem. Taču šī ziema bija neraksturīga. Tādēļ, lai nodrošinātu dzīvoklī normālu mikroklimatu, pietiktu arī ar divu stiklu paketi. Svarīgs ir loga siltumizolācijas koeficients, ko apzīmē ar „U”. Tam jābūt robežās no 1 līdz 1,2, lai gan mūsu būvniecības normatīvi nosaka sliktāku rādītāju – 1,8. Manis minēto koeficientu 1 – 1,2 nodrošina pakete, kas sastāv no divām 4 mm biezām stikla loksnēm, starp kurām ir 15-16 mm liela atstarpe. Iekšējam stiklam jābūt ar selektīvo pārklājumu, t.i., tam jāatstaro siltums. Vēlams, lai starplika būtu no plastmasas, bet stikla pakete būtu piepildīta ar inertu gāzi – argonu.
Ja runājam par profilu sistēmu, priekšroka būtu jādod piecu un nevis trīs kameru profilam. Obligāti ir jāuzstāda arī mikroventilācija, par kuru runājām iepriekš, it īpaši, ja runa ir par logu virtuvē vai dzīvoklī ar mazu platību.
Ne mazāk uzmanības jāvelta arī loga montāžai. Ko dara lielākā daļa – iepūš putas, un viss! Putas pēc tam daudzās vietās rēgojas ārpusē, un ar laiku tās uzsūc ūdens tvaikus, kļūst brūnas, sabirst un pārtrauc pildīt siltumizolācijas funkciju. Pareiza montāža paredz, ka putu siltumizolācijas kārta pa loga perimetru tiek pārklāta ar speciālām lentēm – ar tvaika izolācijas lenti no iekšpuses un ar hidroizolācijas lenti – no ārpuses. Pasūtītāji to izvēlas reti, jo parasta montāža izmaksā ap 20 latiem, bet papildu izolācijas materiāli to sadārdzina par 3-4 latiem uz katru loga perimetra metru, un kopsummā „saskrien” 40-50 lati.
Montējot svarīgi ir arī tas, cik dziļi loga ailā ir ievietota stikla pakete, vai sienai ir siltuma izolācija no iekšpuses vai ārpuses. Ja ir siltumizolācija, tad stikla pakete ir jāuzstāda pēc iespējas tai tuvāk.
m2: - Iekšpusē logu ailsānes parasti tiek izgatavotas no reģipša.
– Tas ir normāli. Tikai ir jāpievērš uzmanība, kā tiek aizpildīta telpa starp ailsānēm un sienu. Tur nedrīkst palikt tukšumi, jo pretējā gadījumā gaiss tur sasils un atdzisīs, veidosies kondensāts, un reģipša loksne galu galā samirks un ar laiku sairs.
m2: - Kā ir ar palodzēm?
– Tās nedrīkst nosegt radiatoru. Maksimums – uz pusi, lai siltais gaiss plūstu augšup un appūstu loga iekšējo stiklu. Būtu ideāli, ja meistars, kas atnāk uzmērīt logu, tajā pašā laikā novērtētu arī apstākļus, izmērītu gaisa mitrumu un tad, ievērojot iegūto informāciju, ieteiktu klientam, kādu logu izvēlēties.
Skopais maksā divreiz
m2: Uz kādu vidējo cenu orientēties tiem, kuri šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos tomēr sadomā mainīt logus savos dzīvokļos?
– Tas ir sarežģīts jautājums. Vietējai produkcijai cenas ir nedaudz kritušās. Taču, ja godīgi, tās ir kritušās, arī ekonomējot uz kvalitātes rēķina. Vietējiem ražotājiem nākas pielāgoties situācijai, ka Latvijas tirgus ir pārpludināts ar Polijā ražotajiem logiem, kas ir aptuveni par 30% lētāki.
Negrasos ne par vienu aģitēt, tomēr piemetināšu, ka neviens Polijas logu ražotājs pie mums nav oficiāli pārstāvēts. Viņu logus piedāvā starpnieki. Kas viedo viņu peļņu? Cenu starpīb! Polijā viņi produkciju nopērk lētāk un ved mums. Labākos poļu logu paraugus pie mums neatrast.
Latvijā ražoto logu cenas ir šādas: veramajai daļai – 60 - 75 lati par kvadrātmetru, vitrīnai – 30 - 40 lati par kvadrātmetru.
m2: - Kādi vēl logi ir nopērkami Latvijas tirgū?
– Lietuvieši piedāvā koka logus, bet igauņi – plastmasas. Ir parādījušies arī turku logi. Tikai tie nav ražoti pēc pasūtījuma, bet gan ir tā pati produkcija, ko viņi ražo savam iekšējam tirgum. Latvijā un Turcijā gan klimats ir stipri atšķirīgs. Vajag padomāt, vai tikai šāds pirkums pašam neizmaksās dārgāk. Tas ir tā ir vērts!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1512
