Lietuva sāk cīnīties ar ēnas ekonomiku. Un Latvija?
Lietuva sāk cīnīties ar ēnas ekonomiku. Un Latvija?
Tatjana Verjē
Finanšu eksperte, grāmatas Finanšu Fitness autore
22.01.2010
Kā cīnīties ar korupciju, krāpniecību un ēnas ekonomiku Latvijā? Kā zināms, Latvijā pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to liecina globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas A.T. Kearney pētījums.
Vienā no saviem blogiem pagājušajā gadā rakstīju par ASV praksi šajā jomā, kas ietver sevī tā saucamo ziņotāju (whistler blower) programmas. Tādas programmas ietvaros valsts institūcijas piedāvātu ļoti pievilcīgu atlīdzību tiem, kas paziņos par krāpniecisko darījumu. Atlīdzībai jābūt pietiekoši lielai, lai būtu vērts riskēt. Tādiem cilvēkiem jānodrošina arī konfidencialitāte, un viņus jāaizsargā pret darba dēvēja potenciāli represīvas rīcības.
Interesanti, ka tieši tāda prakse 2010. gadā tiks ieviesta Lietuvā. Katram ziņotājam tiks izmaksāta prēmija, kas varētu sasniegt pat 10% no identificētās darījuma summas, bet ne vairāk kā 100 0000 litu (aptuveni 20 000 lati). Lēmumus par prēmijām pieņems speciāla komiteja, kuras sastāvu noteiks ministru prezidents sadarbībā ar Finanšu un Iekšlietu ministrijām. Lietuvas valdība uzskata, ka šāda prakse varētu palīdzēt uzlabot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kas krīzes laikā ir īpaši svarīgi.
Ziņotāju praksi valsts pārvaldē ASV ieteica prezidents Linkolns vēl 1863. gadā (false claims act), lai samazinātu ar krāpšanu saistītās izmaksas ASV civilā kara laikā. 2006. gadā tādā veidā ASV tika atgūti 3 miljardi USD nelegāli un krāpnieciski iztērētās valsts naudas. Amerikā tiem cilvēkiem, kas paziņo par krāpniecisku darbību valsts pārvaldē, tiek piedāvāta atlīdzība līdz pat 30% no darījuma summas. Protams, ASV darbojas stingri konfidencialitātes un aizsardzības principi, lai pasargātu ziņotājus. Paralēli ASV darbojas arī soda naudu sistēma attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajos krāpnieciskajos darījumos. Soda nauda ir 3 reizes lielāka kā darījuma summa. Neapšaubāmi, ka tik liela soda nauda darbojas kā ļoti labs iebiedēšanas līdzeklis, atturot citus uzņēmumus no iesaistīšanās krāpnieciskā darbībā. ASV ekonomisti uzskata, ka atturēto iespējamo krāpniecisko darījumu summa katru gadu ir aptuveni 50 miljardi USD.
Valsts uzdevumam jābūt - ar visiem spēkiem mēģināt cīnīties ar ārkārtīgi lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kāds ir Latvijā. Un tāda veida prakse ir vismaz viens solītis pareizā virzienā.
Interešu atruna: Rakstā pausts autores personīgais viedoklis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/b/2010/01/22/Lietuva_sak_cinities_ar_e
