Mājokļi pasaulē teju par 10% dārgāki
Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.
Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.
Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.
Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.
Zemas procentlikmes parasti nozīmē, ka mājokļu iegāde paliek pieejamāka cilvēkiem. Turklāt šādos brīžos kāds nosacīti laicīgs iegādes process izdevīgāks var izskatīties arī salīdzinot ar dzīvojamo platību īri. Nevar nepieminēt arī to, ka augošu cenu apstākļos labi izskatās šādas investīcijas (mājokļos). Tas cilvēkiem liek pieņemt lēmumus par šādu īpašumu iegādi tagad, jo pastāv pieņēmums, ka jau samērā drīzā nākotnē cenas būs tikai kāpušas.
Tāpat tiek izcelts, ka šādam ievērojamam mājokļu pieprasījumam ne vienmēr pandēmijā tikt līdzi spējis piedāvājums. Tas cenu situāciju vien saasina. Tāpat zināmu lomu pēdējā laikā spēlē būvniecības izmaksu pieaugums. Piemēram, Financial Times izceļ, ka globālā mērogā sarukuši dažādu būvniecības materiālu krājumi un problēmas bijušas ar vajadzīgo lietu piegādāšanu (transportēšanas izmaksas aug un veidojas deficīti).
Strauji preču biržā augusi dažādu būvniecībā izšķirīgu materiālu – piemēram, vara, tērauda, zāģmateriālu – cena.
Pēc lieliem kāpumiem gan mēdz nākt lieli kritumi. Tādējādi vērojamas zināmas bažas, ka pandēmijas cenu ballīte mājokļu tirgū būs radījusi labu pamatu nākotnes nestabilitātei. “Mājokļu cenu izaugsme var būt laba lieta ekonomikai, jo cilvēki, kuriem jau ir mājokļi, jūtas bagātāki, un tie var tērēt vairāk, jo augusi tiem piederošo aktīvu vērtība, Tomēr šāds cenu pieaugums var pārvērsies par neilgtspējīgu uzplaukumu, kas kādā brīdī ekonomikas aktivitāti var ielikt atpakaļgaitā – sevišķi, ja tam ir sekojis spēcīgs parādu pieaugums,” Financial Times klāstījuši, piemēram, Bank for International Settlements pārstāvji.
Citiem vārdiem sakot, nav izslēgts, ka dažas pēcpandēmijas ekonomikas daļas aizdzīvojas līdz burbulim. Piemēram, Oxford Economics eksperti runā par to, ka mājokļu cenas attīstītajās valstīs esot aptuveni par 10% pārvērtētas, ja salīdzina ar ilgtermiņa tendenci. Tas savukārt šo padarot par vienu no lielākajiem vispasaules mājokļu cenu bumiem kopš 1900. gada. Tiesa gan, to nevarot salīdzināt ar mājokļu cenu burbuli, kas bija vērojams pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes.
Ekonomisti arī runā par to, ka vairāki no šobrīd cenu pieauguma stāstu veidojošajiem spēkiem kāda brīdī varētu sevi izsmelt. Piemēram, kādā brīdī valdību stimuliem tuvosies beigas un vajadzētu atrisināties arī globālajām piegāžu problēmām. Tāpat šoreiz arī neesot vērojams kāds liels nekontrolējams kreditēšanas bums. Jāņem vērā, ka pēc 2008. gada krīzes šajā ziņa daudz kas ir mainījies.
Kopumā FT arī izceļ, ka OECD valstīs vidējā mājokļu cena augusi straujāk nekā cilvēku ienākumi. Tas galu galā nozīmējot, ka mājokļi cilvēkiem kļuvuši nepieejamāki. Tāpat mājokļu cena esot augusi straujāk par īres maksām.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/majokli-pasaule-teju-par-10-dargaki-503858
