Par mūsu skumju lietām
Vai Latvijā var nopelnīt ar mirušo atdusas vietām? Kā attīstās šis nekustamo īpašumu tirgus segments? Cik maksā vieta pašvaldību un privātajās kapsētās?
«Es iemācījos raudzīties uz nāvi vienkārši - kā uz vecu parādu, ko agri vai vēlu nāksies samaksāt,» tā aiziešanu citā saulē uz mūžu filozofiski ir novērtējis slavenais zinātnieks Alberts Einšteins. Un, tiešām, vēl nevienam mirstīgajam nav izdevies apmānīt kaulaino, un tādēļ tā ir iekārtots, ka kapsētas ir neatņemama jebkuras sabiedrības dzīves daļa. Var pat teikt, ka kapsētas ir dzīves vēsturiskais kods. Palūkojieties, kā sabiedrība rūpējas par aizgājušo atdusas vietām, un varēsit spriest par tās vispārējo kultūras līmeni. Tomēr, ... ja agrāk kapsētas bija tikai bēdu un skumju vieta, tad tagad tās ir bizness. Turklāt bizness ar neizsīkstošu un pastāvīgi pieaugošu «klientu plūsmu» — kā nekā mūsu planētas iedzīvotāju skaits jau ir pārsniedzis septiņus miljardus cilvēku.
Kapu korporācija
Specifisku nekustamo īpašumu tirgus uzņēmējdarbības sektora statusu kapsētas pirmoreiz ieguva ASV, kur apmēram pirms simts gadiem mirušos sāka apglabāt nevis valsts, bet privātā zemē. Šodien pieprasījums pēc kapuvietām šajā valstī ir ļoti liels, un tas ļauj gūt labu peļņu. Kapuvietās savu naudu labprāt iegulda gan nelielas amerikāņu kompānijas, gan lielie fondi. Šī tirgus apjoms ASV tiek lēsts 20 miljardu ASV dolāru apmērā. Nozarē darbojas 21 000 mazu un lielu struktūru. Turklāt 50 uzņēmumu kontrolē šī tirgus ceturto daļu. Kapsētu biznesa līderis ASV ir 1962.gadā Teksasā dibinātā korporācija SCI. Tai pieder pusotrs tūkstotis apbedīšanas biroju un 400 kapsētu 43 ASV štatos, Kanādā un Puertoriko. SCI paplašinās, uzpērkot jau darbojošās kapsētas. Turklā SCI sevi nereklamē, atstājot nemainītus kapsētu, krematoriju un apbedīšanas biroju nosaukumus. Pēdējos gados SCI, kurā strādā 13 000 darbinieku, apgrozījuma apmērs pārsniedz 2 miljardus dolāru.
Privātās kapsētas ASV plaukst. Apbrīnojami ir tas, ka ASV hipotēkas krīze, kuras dēļ sabruka cenas, kapu nekustamo īpašumu praktiski neskāra. Piemēram, Floridā kapuvietas, kas deviņdesmito gadu beigās maksāja 1500 ASV dolāru, tagad tiek tirgotas par 4 500 līdz 5 000 dolāru. Kapsētu biznesā cenu kāpums turpinās, lai arī kāda krīze nāktu. Drīzāk ir vērojama cita sakarība: jo dziļāka krīze, jo vairāk potenciālo klientu apbedīšanas birojiem.
Privātās kapsētas pelna ne tikai, pārdodot kapuvietas. Tās nodarbojas ar bēru organizēšanu, pārdod zārkus un dažādus piederumus, kā arī izgatavo kapu pieminekļus. Ja privātajai kapsētai paveicas un tajā ir apglabāta kāda slavenība, tiek organizēta tūristiem domātu suvenīru tirgošana.
Arī Eiropā situācija ar apbedīšanas vietām ir visai saspringta. Taču Eiropā vairumā gadījumu kapsētas ir pašvaldību pārziņā. Piemēram, Eiropas Savienības «ekonomikas lokomotīvē» Vācijā pirmā privātā kapsēta parādījās tikai 2006.gadā netālu no Ķelnes – Bergišgladbahā. Vācieši, starp citu, kapsētas visai poētiski sauc par Dvēseļu dārzu vai Dieva mājām. Kapuvietas un rituālu pakalpojumi Vācijā maksā vidēji divus trīs tūkstošus eiro. Vācieši paši uzskata, ka tas ir dārgi un nereti savus mirušos tuviniekus ved kremēt uz kaimiņvalstīm. Bet viena no vietējām radiostacijām ir pat organizējusi regulāru loteriju, kurā galvenā balva ir rituālu pakalpojumu kupons. Radio klausītāji sacenšas, kurš sacerēs skaistāku atvadu runu pie sava iedomātā kapa.
Kapi ir — likuma nav
Bet kā jautājums par pēdējo atdusas vietu ir sakārtots Latvijā? Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet šajā valstī, kas ir slavena ar savu birokrātiju un tieksmi rakstīt likumus neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav vajadzīgi, nav vienotu noteikumu, kas reglamentētu kapsētu darbību. Ir vispārējas sanitārās normas, Aizsargjoslu likums, rindiņa Nekustamā īpašumu nodokļa likumā, kas vienu kapavietu atbrīvo no nodokļa… Likums par pašvaldībām uzdod pašvaldībām nodarboties ar kapsētu uzturēšanu un ierīkošanu. Pašvaldības tad arī nosaka savus noteikumus un tarifus. Jāsaka, ka atsevišķus normatīvus raksta lielo pilsētu pašvaldības. Pagastu pašvaldības iztiek ar mutisku vienošanos starp ciema kapsētas pārvaldniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijā pavisam ir vairāk nekā 1 700 kapsētu. Vislielākās, protams, ir Rīgā. Galvaspilsētas pašvaldības pārziņā ir 18 kapsētu. Ar to apkalpošanu nodarbojas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde. Tās priekšnieks Jānis Upītis apgalvo, ka pilsētā ir jūtams nopietns apglabāšanas vietu deficīts, jo no 18 esošajām kapsētām tikai Bolderājas un Jaunciema kapsētā rīdziniekus var apglabāt bez kādiem ierobežojumiem. 14 Rīgas kapsētām ir piešķirts daļēji atvērtas kapsētas statuss, tas ir, atļauju apglabāt tajās tiek izsniegta tikai divos gadījumos.
Pirmkārt, kapavieta tiek iedalīta tikai jau šajās kapsētās apglabāto cilvēku tuvākajiem radiem. Otrkārt, atļauju var piešķirt par īpašiem nopelniem valsts labā — slaveniem mūziķiem, māksliniekiem, literātiem, valstsvīriem, sportistiem u.tml. Taču šādos gadījumos jālūdz un jāsaņem attiecīgas profesionālās organizācijāas, pašvaldības vai valdības atļauja. Interesanti, ka cilvēkam nav obligāti jābūt mirušam, lai šādu atļauja būtu. Piemēram, netālu no ieejas Pirmajos Meža kapos kapavietu ir ieguvis advokāts Andris Grūtups, kas tur jau ir iekārtojis marmora memoriālu.
Kapseļu, Torņakalna un Mārtiņa kapsēta ir pilnībā slēgtas jauniem apbedījumiem. Šīs trīs ir galvaspilsētas visvecākās kapsētas. Cilvēki tajās ir apglabāti tik sen, ka apbedījumi nu jau klājas cits citam virsū divās kārtās. Veidot trešo kārtu neļauj ne tikai morāli ētiski apsvērumi, bet arī Rīgas domes noteikumi.
«Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem otro kārtu virs kapiem var veidot, kad pēc apbedījuma ir pagājuši 20 gadi. Kapu kopiņām pašvaldības pārstāvji pievērš uzmanību, ja tās neviens nekopj vismaz piecus gadus. Konstatējot šādu situāciju, mēs sastādām aktu. Tieši šīs kapu kopiņas iegūst pārkārtojamās kapavietas statusu, kas paredz jauna apbedījuma iespēju,» žurnālam m2 un portālam varianti.lv paskaidro Jānis Upītis.
Jaunu kapavietu cenrādi kapsētās nosaka jau minētie Rīgas domes noteikumi. Vienam cilvēkam var piešķirt kapavietu četriem apbedījumiem jeb 12 kvadrātmetrus. Ne vairāk. Salīdzinot ar Rietumeiropu, kapu cenas ir pat vairāk nekā demokrātiskas. Cita lieta, ka rituāla pakalpojumi, zārks un kapa piemineklis nepavisam nav lēti. Piecpadsmit daļēji slēgtajos kapos kapavieta maksā 250 latu (356 euro) (bez PVN). Jaunciema un Bolderājas kapos kapavieta maksā 100 latu (142 euro) (bez PVN). Maznodrošinātiem likme ir vēl mazāka — 40 latu (57 euro).
«Ar kapiem gan ir problēmas. Nesen paplašinājām un labiekārtojām jaunas apbedījumu vietas Bolderājā. To mums pietiks vēl trim četriem gadiem. Jaunciema kapos — vēl desmit piecpadsmit gadiem. Tomēr mēs fiziski nespējam palīdzēt visiem cilvēkiem tikai vienos kapos. Jau tagad dienā notiek apmēram 15 bēres. Atvadu rituālu laiks ir maksimāli īss,» atzīmē Jānis Upītis.
Lai vieglas smiltis!
Varbūt uzņēmīgiem zemes īpašniekiem ir iespēja ierīkot privātus kapus? Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašvaldībām ir sarežģīti risināt šo jautājumu. Vai Latvijā vispār ir privātas kapsētas? Atbilde uz šiem abiem jautājumiem ir apstiprinoša. Taču par visu pēc kārtas.
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka privātas kapsētas organizēšana nav nekas īpašs — pieprasījums ir liels. Tomēr arī tad, ja esat vairāku hektāru zemes īpašnieks, nesāciet priecāties par agru. Privātas kapsētas ierīkošana Latvijā ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums.
Pirmkārt, ne jau kurš katrs zemesgabals ir piemērots šim nolūkam. Latvijā teiciens «Lai aizgājējam vieglas smilts!» iegūst īpašu jēgu, jo kapsētas augsnei jābūt sausai un porainai, tas ir, kapu iekārtošanai piemērota ir smilts vai smilš-māla augsne. Māla, melnzemes vai kūdraina augsne kapu iekārtošanai neder.
Otrkārt, kapsētas drīkst ierīkot tikai tur, kur gruntsūdeņu līmenis ir zemāks par diviem metriem. Kapiem jābūt piekalnītē, un teritorijas slīpumam jābūt vērstam prom no mājokļiem un vaļējām ūdenstilpnēm. Un tas vēl nav viss. Kapu teritorijā nedrīkst būt nekādi strauti un ūdenstilpnes. Turklāt apkārt kapu teritorijai jāierīko trīssimt metru plata aizsargjosla un jāierīko pievedceļš. Vai Latvijā ir daudz zemesgabalu lielo apdzīvoto vietu tuvumā?
Pat ja tāds zemesgabals arī ir atrodams, tā statuss, piemēram, meža zeme, Valsts zeme dienestā būs jāpārveido, un pēc tam projekts jāsaskaņo ar pašvaldību. Tas, vai pašvaldība atļaus īstenot šādu ieceri, ir liels jautājums. Iespējams, ka konkrētajā pilsētā zemes kapiem netrūkst.
Privāta iniciatīva
Kaut arī jāpārvar visas šīs grūtībām, privātās kapsētas Latvijā tomēr ir! To gan ir maz. Mums izdevās atrast informāciju par trim. Pirmā ir Stopiņu pagastā, t.i., netālu no Rīgas. Apbedījuma vieta šajā privātajā zemē maksā aptuveni 500 latu.
Ir privātā kapsēta arī Latvijas galvaspilsētā. Tā atrodas Pļavnieku rajonā un darbojas kopš 2002.gada. Apbedījumu vieta atkarībā no tās izvietojuma maksā no 350 līdz 500 latiem (498 līdz 711 euro).
Visbeidzot trešā privātā kapsēta. Tā atrodas Aglonā. Šajā kapsētā, kas ir relatīvi netālu no Aglonas bazilikas, apbedīt aizgājēju var bez maksas. Tiesa, ir jāievēro nosacījums, ka rituāla pakalpojumi tiks pasūtināti uzņēmumam, kas pārvalda kapsētu.
Pēc Jāņa Upīša vārdiem, Latvijas privāto kapsētu segments ir vāji attīstīts iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ. «Pašvaldību kapsētas tiek pastāvīgi subsidētas. Ja tarifs ir 100 latu (142 euro) par kapavietu, nav iespējams uzturēt pienācīgā kārtībā visu teritoriju. Mēs tikai par atkritumu izvešanu vien gadā maksājam 350 000 latu (498 008 euro). Ja noteiktas šādas likmes, privātajiem uzņēmējiem grūti konkurēt ar pašvaldību. Maksa par kapavietu ir politisks lēmums, kas tuvākajos trijos četros gados tiks mainīts,» skaidro Rīgas Kapu pārvaldes priekšnieks.
Tiesa, mūsu valstī ir vēl viena kapsētu kategorija, kuras savā ziņā ir uzskatāmas par privātajām. Tie ir baznīcām piederošie kapi, bet baznīca, kā zināms, ir atdalīta no mūsu valsts. Baznīcu kapsētas darbojas pēc saviem noteikumiem, nosaka savus tarifus, pašas apkalpo teritoriju utt.
Rīgā viszināmākie baznīcu kapi ir Pokrovas kapsēta. Kapavieta šajos kapos maksā gana lielu naudu — 350 latu (498 euro) (bez PVN). Tā ir kapavieta vislētākajā sektorā J-1. Bet, piemēram, kapavieta sektorā K un L1 maksā jau 2000 latu (2846 euro) (bez PVN). Kapavietām sektoros A, B, C, D, E un F ir līgumcenas, kas nozīmē, ka tām «griestu» nav vispār. Savukārt urnu ar nelaiķa pelniem Pokrovas kapos var novietot par 300 latiem (427 euro). Pokrovas kapsētā bez visa pārējā tiek iekasēta arī maksa par kapavietu. Tā sākas no 35 latiem (35,6 euro) un sniedzas līdz 50 latiem par kvadrātmetru. Tā kā ... pelnīt «ar kapiem» Latvijā ir visai reāli. Tiesa, tas iespējams, ja jums ir iepriekšēja divus tūkstošus gadus ilga pieredze starpniecībā starp šo pasauli un viņpasauli.
Pasaules slavenākās kapsētas
Ārlingtonas nacionālā kapsēta (ASV)
Vašingtonā esošā Ārlingtonas nacionālā kapsēta bieži redzama daudzās Holivudas filmās. Tajā ir 300 tūkstoši kapuvietu un ir apglabāti daudzu karu dalībnieki, astronauti un ASV prezidenti. Pie nezināmā kareivja kapa pastāvīgi ir godasardze.
Vecā ebreju kapsēta (Čehija)
Prāgā esošā Vecā ebreju kapsēta ir slavena ar savu senatnīgumu — apbedījumi tajā ir veikti kopš XV gadsimta. Pašlaik kapsētā pieminekļu un kapakmeņu ir tik daudz, ka tie novietoti burtiski dažus centimetruss cits no cita.
Perlašēzas kapsēta (Francija)
Uz šo Parīzē esošo kapsētu brauc tūkstošiem tūristu — Perlašēzas kapsēta ir viens no pasaulē visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem. Tajā apbedītas tādas slavenības kā dziedātāja Edīte Piafa, mūziķis Džims Morisons, rakstnieks Oskars Vailds un citi.
Rekoletas kapsēta (Argentīna)
Buenosairesā esošajā Rekoletas kapsētā apglabāti daudzi slaveni Argentīnas pilsoņi. Visvairāk apmeklētais ir harizmātiskās divkārtējā Argentīnas prezidenta Huana Perona sievas Evas Peronas kaps.
Kremļa siena (Krievija)
Tā kā Ļeņins ir «dzīvāks par visiem dzīvajiem», viņa Mauzoleju Sarkanajā laukumā par kapu uzskatīt nevar. Savukārt Maskavā esošā nekropole pie Kremļa sienas ir kapsēta. Komunistiskās kustības vadoņus tur sāka apglabāt pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Pie Kremļa sienas ir apglabāti Josifs Staļins, Jakovs Sverdlovs, Mihails Frunze, Fēlikss Dzeržinskis, Semjons Budjonijs, Leonīds Brežņevs un citi padomju vadoņi. Bet ne tikai viņi. Šeit ir atradusies vieta arī citām izcilām personībām: pirmajam kosmonautam Jurijam Gagarinam, slavenajam lidotājam Valērijam Čkalovam, akadēmiķim Igoram Kurčatovam un Mstislavam Keldišam
Pirmie cilvēki Latvijas teritorijā parādījās pirms aptuveni 10 000 gadu vēl neolīta periodā. Pēc zinātnieku domām, tad mūsu tagadējā teritorijā dzīvojuši 40 miljoni cilvēku. Teorētiski viņu mirstīgās atliekas ir apglabātas Latvijas zemē.
Ja jau mirt, tad ... «ar mūziku»!
Pasaulē tiek praktizēti dažādi mirušo apglabāšanas veidi.
Piemēram, kompānija Eternal Reefs piedāvā iespēju «mirušajiem pārvērsties par mākslīgu rifu»: mirušo pelnus sajauc ar cementbetonu, un no šīs masas tiek izveidota lode. To nolaiž jūras dibenā. Tā kā lodes virsma ir poraina, tajā atrod mājvietu jūras iemītnieki un tādējādi rada mākslīgu rifu. Šādas apglabāšanas cena ir 3 000 ASV dolāru.
Cilvēki savus pīšļus var iemūžināt arī citā veidā. Amerikāņu kompānija Lifegem izgatavo no cilvēku pelniem dimantus. Šāds dimants maksā no 2 500 līdz 25 000 ASV dolāru, toties aizgājušais vienmēr būs, tā teikt, savu tuvinieku tuvumā.
Britu firma Celestis mirušo pelnus ar kosmosa kuģi nosūta Visumā. Cita britu kompānija Heavens Above Fireworks piepilda petardes ar mirušā cilvēka pelniem un, klātesot aizgājēja radiem un tuviniekiem, raida debesīs salūtu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2512
