Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti
Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.
Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?
Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.
Kas notiek ar tiem projektiem, kurus attīstītāji bija iesākuši? Vai jaunu projektu plānošana vispār ir apstājusies?
Domāju, ka projektu attīstītāji patlaban ļoti nopietni analizē pēdējos datus un, pēc mūsu novērojumiem, ir ļoti samazinājies gribētāju skaits iegādāties jaunos projektus. Normāls dzīvokļu attīstītājs, ņemot vērā pērnā gada rādītājus, bija plānojis pārdot 10 dzīvokļus mēnesī, taču, ja viņš šobrīd pārdod vienu dzīvokli mēnesī, tad tas ir ļoti labi. Neredzu iespēju, kā baņķieri varētu būt laimīgi par šādu situāciju, un sarunas bankās noteikti šobrīd ir ļoti smagas - es negribētu būt tas cilvēks, kuram jāveido pārdošanas plāni nākotnei.
Varbūt nepieciešami kādi papildu atbalsta pasākumi no valsts puses?
Kamēr valstij ir labs kredītreitings un iespēja aizņemties, tikmēr varam cerēt uz šiem atbalsta pasākumiem, taču neviens nezina, kas notiks ar mūsu spēju aizņemties nākotnē.
Smags jautājums ir novecojušais dzīvojamais fonds - aizvien vairums ēku ir celtas padomju laikā. Kādi faktori varētu veicināt to atjaunošanu?
Gandrīz 65% no mūsu dzīvojamā fonda ir padomju laika sērijveida dzīvokļi, un, ja man pirms 30 gadiem kāds pateiktu, ka 2020.gadā vēl tik liels īpatsvars cilvēku dzīvos šāda veida mājokļos, es neticētu. Diemžēl šeit ir vieta diskusijām un analīzei, kādi ir iemesli, kādēļ esam šeit iesprūduši. Kas mūs sagaida tuvākajos gados? Mājokļu būvniecība un renovācija varētu būt tas dzinējs, kas izvelk tautsaimniecību no bedres. Ne viena vien valsts pasaulē paļaujas uz iekšējo pieprasījumu kā ekonomikas dzinējspēku, un, piemēram, ASV 75% no ekonomikas apjomiem veido iekšējais pieprasījums. Latvijā šis dzinējspēks pagaidām netiek iedarbināts.
Es uzskatu, ka šo defektu varētu pārvērst par efektu un būtu nepieciešama jaudīga programma ekonomikas saglābšanai, lai izvilktu to no bedres, tādēļ būtu nepieciešams kārtējais miljardu projekts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/sins-visdrizak-sagaidami-ari-attistitaju-bankroti-498950
