Vides kvalitātes novērtējumā Rīga ierindojas starp Austrumeiropas līderiem
Vides kvalitātes novērtējumā Rīga ierindojas starp Austrumeiropas līderiem
«Enerģija un Pasaule»
20.04.2010
Pētījumā par Eiropas zaļākajām pilsētām, kas tika veikts pēc «Siemens» pasūtījuma sadarbībā ar zinātniskās pētniecības institūtu «Economist Intelligence Unit» (EIU), pēc dažādiem vides kvalitātes rādītājiem Rīga ieņem 15. vietu Eiropas lielāko pilsētu un 2. vietu Austrumeiropas pilsētu vidū. Pilsētu vērtēšanai kā pētījuma mērvienība tika izveidots Eiropas zaļo pilsētu indekss.
Šobrīd jau vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās, radot vairāk nekā 80 % vides piesārņojuma. Blīva apdzīvotība rada riskus vides kvalitātei un nepieciešamību pēc atbilstošas pilsētvides infrastruktūras, jo nav noslēpums, ka arvien pieaugošā urbanizācija var negatīvi ietekmēt dažādus ekoloģiskos un saimnieciskos faktorus, sākot ar dabiskās vides un aramzemes platību samazināšanos, līdz pat dzeramā ūdens piegādes un atkritumu pārstrādes problēmām. Tāpēc, meklējot vides un klimata aizsardzības risinājumus, nopietni jādomā arī par pilsētu ekoloģijas sakārtošanu.
Vairākas Eiropas pilsētas jau demonstrējušas savu atbildīgo nostāju vides piesārņojuma samazināšanā, pievienojoties Pilsētas mēru paktam, kas ir Eiropas Komisijas 2008. gada janvāra iniciatīva. Pievienojoties šim paktam, Eiropas pilsētas uzņemas saistības līdz 2020. gadam samazināt pilsētās oglekļa izmešu daudzumu vismaz par 20%.
Kaut arī iedzīvotāju apzinīgums un izpratne par vides aizsardzības svarīgumu ir ievērojami pieaugusi pēdējo gadu laikā, tomēr pat sakārtotajā Eiropā netrūkst dažādu problēmu. To pilsētu vidū, kuras piedalījās pētījumā par Eiropas zaļākajām pilsētām, katrs trešais iedzīvotājs nokļūšanai darbā izmanto personisko autotransportu, tādējādi palielinot CO2 izmešu daudzumu un vairojot vispārējo gaisa piesārņojumu pilsētā. Tāpat arī atjaunojamās enerģijas īpatsvars Eiropā ir tikai 7,3%, kas ir tālu no ES 2020. gadam uzstādītā mērķa — 20%. Un tikai mazāk nekā piektā daļa no visiem Eiropas atkritumiem tiek pārstrādāta.
Šo iemeslu dēļ pagājušajā gadā tika veikts Eiropas zaļo pilsētu pētījums, kura rezultāti dod iespēju novērtēt un salīdzināt vides kvalitāti 30 lielākajās Eiropas pilsētās gan pēc konkrētiem kritērijiem, gan kopumā. Pētījuma metodoloģiju izveidoja zinātniskas pētniecības institūts «Economist Intelligence Unit» (EIU) sadarbībā ar «Siemens» uzņēmumu. Svarīgu metodoloģijas un pētījuma secinājumu izvērtējumu deva neatkarīga pilsētvides ekspertu komisija. Viens no Eiropas zaļo pilsētu pētījuma galvenajiem mērķiem ir veidot izpratni un palīdzēt lēmumu pieņemšanā tiem cilvēkiem, kuriem vides aizsardzība un uzlabošana ir svarīga - sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar pilsētu lēmējinstitūcijām.
Kaut arī šis pētījums nebūt nav pirmais pilsētvides jomā, kā arī nesacenšas ar citām nozīmīgām vides kvalitātes uzlabošanas iniciatīvām,— taču tā vērtība slēpjas sniegtās informācijas dziļumā un formā, jo dod iespēju novērtēt un salīdzināt dažādas Eiropas pilsētas pēc 30 individuāliem parametriem — sākot ar vides pārvaldību un ūdensapgādi līdz pat atkritumu apsaimniekošanai un gaisa piesārņojumam, turklāt pilsētu vērtējumi izstrādāti pēc caur-skatāmas, atbilstošas un ticamas metodoloģijas. Protams, skaitļi vien nedod pietiekamu priekšstatu par svarīgākajiem vides faktoriem un saistību starp tiem.
Tāpēc, lai dotu precīzāku pētījumā iegūto datu interpretāciju, pētījuma autori mēģina nodrošināt kontekstu ar dziļāku pilsētvides analīzi ne tikai, lai palīdzētu saskatīt vides kvalitātes pilnveidošanas iespējas, izvērtētu dažādu pilsētu priekšrocības un ierobežojumus, bet arī - lai izceltu labāko praksi un popularizētu veiksmīgus inovatīvus risinājumus, kuri varētu noderēt arī citiem.
Iespēja salīdzināt dažādu Eiropas pilsētu vidi gan kopumā, gan pēc atsevišķiem kritērijiem ir nozīmīgs ieguvums dažādiem pilsētvides lēmumu pieņēmējiem — pilsētu pārvaldei, infrastruktūras izstrādātājiem, pilsētvides ekspertiem un vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām.
Pavisam pētījuma gaitā tika aplūkotas astoņas galvenās vides kvalitātes kategorijas, kas savukārt iedalītas trīsdesmit apakškategorijās, tādējādi kopumā veidojot pētījuma indeksu. Galvenās pētījumā analizētās vides kvalitātes kategorijas ir šādas: CO2 izmešu daudzums, enerģijas lietojums un efektivitāte, ēku energoefektivitāte, pilsētas satiksme, ūdensapgādes sistēma, atkritumu apsaimniekošana un zemes izmantošana, gaisa kvalitāte un «zaļā pārvaldība».
Pētījuma galvenie atklājumi
Pētījuma rezultātu saraksta augšgalā dominē Ziemeļvalstu pilsētas - pirmajā vietā ierindojas Kopenhāgena, tad seko Stokholma. Pirmo trijnieku noslēdz Oslo. Daudz neatpaliek Helsinki, ierindojoties 7. vietā. Vīne, Amsterdama un Cīrihe attiecīgi ieņem ceturto, piekto un sesto vietu.
Pētījuma rezultāti parāda nozīmīgu korelāciju starp pilsētas iedzīvotāju labklājību un augstu vides vērtējumu pētījumā. Deviņās no desmit vides kvalitātes vērtējuma saraksta augšgalā ierindotajām pilsētām IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 31 tūkst. EUR. Lielā mērogā tam viegli rast izskaidrojumu, jo acīmredzot bagātākās pilsētas var atļauties vairāk investēt efektīvā infrastruktūrā. Tomēr labklājība neizšķir visu, jo dažas no pilsētām, kurās iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks, izceļas ar augstu vērtējumu atsevišķā pētījuma kategorijā — piemēram, Viļņai ir augsts gaisa kvalitātes indekss.
Pētījums uzrāda nelielu sakarību starp iedzīvotāju skaitu pilsētā un vides kvalitātes rādītājiem. Labāka vides kvalitāte gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā ir mazākās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz l miljonu. Iespējams, ka tas skaidrojams ar satiksmes risinājumiem un tradīcijām — mazākās pilsētās iedzīvotājiem vairāk iespēju pārvietoties kājām vai ar divriteni.
Lai ari Eiropas zaļo pilsētu pētījuma autori neuzstādīja sev mērķi izmērīt iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos dažādu vides kvalitātes jautājumu lemšanā, tomēr vērojams, ka pilsētas ar aktīvu sabiedrības nostāju sasniedz labāku vides kvalitātes indeksu. Izrādās, ka pilsoņu brīvprātīga iesaistīšanās organizācijās - sākot ar reliģiskajām apvienībām, līdz profesionālām biedrībām un labdarības organizācijām - veido nozīmīgu sakarību ar vides kvalitātes rādītājiem.
Pozitīvas tendences vērojamas Austrumeiropas reģionā, piemēram, pakāpeniska atteikšanās no smagās un vidi piesārņojošās rūpniecības. Austrumeiropas pilsētu vidū labāko vērtējumu ieguvusi Viļņa, ierindojoties 13. vietā. Savukārt Rīga 30 pilsētu konkurencē ieņem 15. vietu, kas ir labs rādītājs. Pie tam Rīga arī ieņem pirmo vietu to pilsētu vidū, kurās iedzīvotāju labklājības līmenis ir līdzīgs.
Pētījuma rezultāti rāda, ka Rīgas augstākie vērtējumi ir gaisa kvalitātes (7. vieta), satiksmes (14. vieta) un CO2 izmešu daudzuma (15. vieta) jomās. Pilsētai ir vislabākais rezultāts, izvērtējot slāpekļa dioksīda daudzumu gaisā. Daļēji tas saistīts ar faktu, ka pilsētā nav smagās rūpniecības bāzes, turklāt būtisks ir arī pilsētas Domes ieguldījums, kura efektīvi strādājusi pie gaisa kvalitātes uzlabošanas jau kopš 2004. gada. Diemžēl Rīga pētījumā uzrāda zemākus rādītājus enerģētikas (22. vieta), ūdensapgādes (21. vieta) un atkritumu apsaimniekošanas un zemes izmantošanas (20. vieta) kategorijās.
Droši vien tas izskaidrojams ar to, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir tikai 7%, nav arī sistēmas, kas nodrošinātu priekšrocības «zaļās» enerģijas izmantotājiem. Toties ēku energoefektivitātes uzlabojumi, kas notikuši pēdējos gados, ļauj tērēt mazāk enerģijas, kā arī kopš 2005. gada sarucis mājsaimniecības patērētās enerģijas daudzums, aizvietojot dažādas mājsaimniecības iekārtas ar jaunām, efektīvākām. Atkritumu daudzumu ziņā uz vienu iedzīvotāju Rīgas rādītāji ir augsti, taču otrreiz pārstrādāto atkritumu daudzums ir zemāks par pētījuma vidējo — tikai 8% atkritumu tiek pārstrādāti. Ūdenspatēriņš uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zems, taču tikai 90 % mājokļu ir pieslēgti notekūdeņu sistēmai.
Jācer, ka «Siemens» un «Economist Intelligence Unit» kopējais veikums palīdzēs jau drīz uzlabot pilsētvides kvalitāti gan visā Eiropā, gan arī tepat Rīgā, ņemot vērā, ka pētījums ļauj izdarīt secinājumus par svarīgākajiem darbības virzieniem šī mērķa sasniegšanai. Vides kvalitātes uzlabošanā visnozīmīgākā loma ir pārdomātai vides stratēģijai un pārvaldībai, jaunāko tehnoloģiju izmantošanai infrastruktūras attīstībā, taču nevajadzētu par zemu novērtēt arī sabiedrības motivāciju un iesaistīšanos vides aizsardzībā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/200668
