Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli pēc 2000. gada būvētos jaunajos projektos iegādājušies 8% Latvijas iedzīvotāju. Visaugstāk pircēji novērtē to atrašanās vietu un dzīvokļa plānojumu, vienlaikus atzīstot, ka jaunajos mājokļos viņiem visvairāk pietrūkst balkons vai terase, lielāka dzīvojamā platība un noliktavas telpas. Savukārt lielākā iemītnieku neapmierinātība jaunajos projektos kopumā saistīta ar trūkstošiem gudrās mājas risinājumiem un būvniecības kvalitāti, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma veicis pētījumu kompānija Kantar.
Vairāk nekā puse jeb 58% respondentu norāda, ka dzīvokļus jaunajos projektos iegādājušies Rīgā, un visbiežāk tie izvēlēti Latgales un Vidzemes priekšpilsētās. Savukārt 43% aptaujāto mājokli jaunajā projektā nopirkuši ārpus Rīgas, lielākoties Ropažu, Tukuma un Mārupes novados. Lielākā daļa jeb 76% respondentu dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies savas ģimenes vajadzībām, 11% aptaujāto to nopirkuši tuviniekiem vai bērniem, bet kā investīciju, piemēram, ar mērķi īpašumu izīrēt – vien neliela daļa jeb 6% pētījuma dalībnieku.Swedbank nekustamo īpašumu eksperte Marika Toma norāda, ka arī Swedbank dati par izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem liecina par arvien pieaugošu interesi iegādāties jaunus un energoefektīvus mājokļus: „Redzam, ka no visiem 2023. gadā izsniegtajiem jauniem aizdevumiem 11% sastādīja tieši dzīvokļa iegāde jaunajā projektā, kas celts pēdējo 3 gadu laikā, sasniedzot vidējo aizdevuma summu 121 000 eiro apmērā. Šādus dzīvokļus visbiežāk iegādājas tā saucamie jaunie speciālisti jeb iedzīvotāji vecumā no 33 līdz 35 gadiem, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi ir virs 3000 eiro. Atbalstot iedzīvotāju ilgtspējīgās ieceres, Swedbank pērn kopumā 640 mājsaimniecībām izsniedza 90 miljonus eiro ar 0% bankas pievienoto likmi uz 2 gadiem. Ņemot vērā klientu interesi par dzīvokļiem A klases energoefektīvos jaunajos projektos un jaunu privātmāju būvniecību, šo hipotekārā kredīta piedāvājumu esam aktualizējuši arī šogad.”Lielāko neapmierinātību pētījumā aptaujātie jauno mājokļu īpašnieki pauž par trūkstošiem vai morāli novecojušiem gudrās mājas risinājumiem, kā arī projekta būvniecības kvalitāti, norādot, ka laika gaitā ēkā atklājušies dažādi trūkumi, tostarp nekvalitatīvi veikta ēkas sienu siltināšana, pamatu hidroizolācija, mitrums, pelējums u.c. Kā būtiskus neapmierinātības aspektus respondenti izcēluši arī noliktavas telpas izmēru un nepietiekamu trokšņa un skaņas izolāciju, kādēļ dzirdams notiekošais kaimiņu dzīvokļos, kāpņu telpā vai uz ielas. Izsakot viedokli par apmierinātību ar dažādiem iegādātā dzīvokļa aspektiem, aptaujātie visatzinīgāk vērtē ēkas atrašanās vietu un dzīvokļa plānojumu, kā arī zaļo, sakārtoto vidi un autostāvvietas pieejamību, liecina pētījums. Tā kā viens no būtiskākajiem faktoriem jauna mājokļa izvēlē ir dzīvojamā nama atrašanās vieta, svarīgi, lai dzīvokļu pircēji to ļoti rūpīgi pārdomātu kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. Jāizvērtē ne tikai attālums, ko ik dienas nāksies mērot uz darbu, skolu, bērnudārzu un citviet, bet arī apkārtnē pieejamā infrastruktūra un tās attīstības plāni, kas nākotnē var būtiski ietekmēt iecerētā īpašuma vērtību. Turklāt, ņemot vērā arī pakāpenisku pāreju Eiropā Zaļā kursa virzienā, jāpārdomā, kā dzīvošana jaunajā mājoklī palīdzēs samazināt ietekmi uz vidi un arī personīgo CO2 pēdas nospiedumu, norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna. Saskaņā ar veikto pētījumu raksturīgākais dzīvokļa pircējs jaunajā projektā ir iedzīvotājs vecumā līdz 34 gadiem, kurš ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālists ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1,500 eiro apmērā.Pētījumu pēc Kaamos pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētījumu kompānija Kantar, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1020 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem 2023. gada nogalē. Pētījums veikts, lai noskaidrotu Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāju zīmolu atpazīstamību un iedzīvotāju vērtējumu par to īstenotajiem dzīvojamo ēku projektiem, kas būvēti pēc 2000. gada. Uzņēmums Kaamos ir gandarīts, ka respondenti, kuri atpzīst Kaamos zīmolu, to novērtē pozitīvi.Par Kaamos grupuKaamos grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002. gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību, zaļo enerģiju, kā arī iegulda jaunuzņēmumos. Nekustamā īpašuma segmentā Kaamos grupa ir uzbūvējusi un pārvalda nomas platības 80 000 kvadrātmetru apmērā, ieskaitot 55 000 kvadrātmetru biroju platības un 25 000 kvadrātmetru Depo veikalu Tallinā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā un Latvijā. 2022. gada beigās grupas uzņēmumu aktīvu apjoms bija 269,7 miljoni eiro, pašu kapitāls – 164,2 miljoni eiro.
